"Pats diemžēl neesmu baudījis nekādu muzikālo izglītību – viss tikai pašmācības ceļā: dziedāt varu, dancāt varu, varbūt mazliet kaut ko strinkšķināt. Agrāk no Poriķu Jāņa mācījos kokli, bet vēlāk vairākus gadus strādāju Ukrainā, un pa garajiem ziemas vakariem mazliet pamācījos ermoņikas spēli – varu uzspēlēt kādus desmit gabalus, bet mājas kārtībā. Tāda veida mājas muzicēšana man patīk, un tā man ir tuva," prāto vēsturnieks un demogrāfs Ilmārs Mežs. 

"Man svarīgi, lai mūzika funkcionē tieši ģimenēs, cilvēkos, spontāni. Lai sanākam kopā, uzdziedam vai uzspēlējam. Tas man liekas vispareizāk – ja tā turpinātos. Tev nav jābūt nez kādam muzikālam spīdeklim, bet sev un saviem tuvajiem tu vienmēr būsi gana labs, lai cik ziloņu būtu mīdījušies pa tavām ausīm...

Ja pārējie saka, ka vari kaut cik noturēt meldiņu, tad jau ir labi! Jā, man gribētos, lai mēs kaut kā iemācītos šāda veida mājas muzicēšanu un to turpinātu." 

Ilmāra Meža mūzikas izvēle:

Marģeris Zariņš – mūzika kinofilmai "Motociklu vasara"
"Iļģi" / Rainis – dziesma "Acis veras – aizveras" no muzikālās mistērijas "Spēlēju, dancoju"
"Saucējas" – "Kiukoj uora dzagiuzeite"
Božiči – "Stradalnaja mati" / psalms
Henriks Hinrukuss un Kristīne Semma – "Vengerka"
Sibīrijas latviešu dziedājums "Beidzas tālā reizošana"
"Trīs no Pārdaugavas" / Vilnis Baumanis – "Dzintarjūra"