Raidījuma "Mana mūzika" viešņa ir 19. augusta jubilāre, komponiste, pianiste, skolotāja un gluži vienkārši (bet ne mazsvarīgi!) – skaista sieviete ar rudzupuķu zilām acīm un raksturu, kurā gandrīz vai pavedinoša sievišķība apvienojas ar dzelžainu mērķtiecību – ILZE ARNE.

Savas mūzikas sarakstu Ilze veidojusi no pašas komponētajiem skaņdarbiem, tāpēc jautājam, kādu mūziku, izņemot pašsacerēto, Ilze varētu uzskatīt par savējo tādā nozīmē, lai labprāt klausītos, vārot ievārījumu, meditējot vai atrodoties koncertā…

"Tas ir ļoti grūts jautājums," atbild Ilze. "Katrā ziņā, kaut ko darot mājās vai braucot mašīnā, es mūziku neklausos. Bet manās Jēkabpils mājās pie klavierēm stāv Johana Sebastiāna Baha portrets, ko es jau vidusskolas pēdējās klasēs izvēlējos, un tas izsaka daudz…"

Raidījumā uzzinām, kāda loma Ilzes Arnes radošajā darbībā ir Andreja Eglīša dzejai, kā pie komponistes atnāk skaņdarbu un krājumu nosaukumi un vai, komponējot kora dziesmas, tiek ņemts vērā arī "demokrātiskuma" aspekts.  Atsaucam atmiņā dažu labu kora dziesmu konkursu kuriozu, kurā dalīto pirmo vietu ieņēmušas visas trīs Ilzes Arnes dziesmas un pavisam nedaudz atgriežamies arī Ilzes Arnes bērnībā…

(sarunas fragments) 

Ilga Auguste: Kā tas nākas, ka esi dzimusi Rīgā, bet sevi tomēr dēvē par jēkabpilieti? 

Ilze Arne: Piedzimu Rīgā, bet visas manas bērnības atmiņas saistās ar Jēkabpili, kur dzīvoju līdz pirmajai klasītei: sāku iet tikko nodibinātajā Jēkabpils mūzikas skolā un arī Jēkabpils vidusskolā. Līdz ar to, ka izrādīju labas muzikālās prasmes un man bija arī absolūtā dzirde, man ieteica turpināt nodarboties ar mūziku. Tad nu mēs ar mammu braucām uz Rīgu un pilnīgi nevilšus izturēju ļoti, ļoti lielo konkursu Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā.

Vai kādam no taviem vecākiem vai vecvecākiem arī ir bijusi kāda saistība ar mūziku?

Mans tēvs esot spēlējis bandžo zaļumballēs, bet mammai bija ļoti laba balss, viņa bija laba dziedātāja. Bet mammas brālēns bija Haralds Birznieks, kas agrāk spēlēja vijoli.

Tad tev bijusi pamatīga muzikāla aizmugure!

Jā gan! Man arī mājās bija ļoti stingrs režīms: ja vasarā bija jāspēlē klavieres, tad es tās arī spēlēju. Laikam tas bija teikts par [Leonīdu] Vīgneru - ja māmiņa savulaik viņam nebūtu likusi spēlēt klavieres, tad tur nekas arī nebūtu iznācis. Bērns jau tādā agrīnā vecumā pats īsti nesaprot, kas no viņa varētu iznākt, tāpēc es tiešām esmu ļoti pateicīga savai mammai, ka viņa man arī tādās karstās vasaras dienās teica: "Tagad divas stundas jāspēlē klavieres, un tad ejam uz Daugavu peldēties!" Paldies viņai...

Kurā brīdī tu, būdama klavieru klases audzēkne, nosliecies par labu kompozīcijai?

Tas sākās jau Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, kur bija iespēja mācīties kompozīciju pie Paula Dambja. Pie viņa, šķiet, mācījos no trešās klasītes. Tas, protams, bija diezgan bērnišķīgi, kad tagad paskatos savas pirmās kompozīcijas, bet Paulam Dambim varu teikt milzīgu paldies par to, ka viņš mani pievērsa latviešu tautasdziesmas neatklātajām rindām un visam tam, ko tur var atrast vēl joprojām - šajās četrās mazajās rindiņās.

Tas nozīmē, ka tu savas pirmās kompozīcijas radīji jau apmēram desmit gadu vecumā?

Jā. Mans pirmais mēģinājums bija "Daugavas viļņi" vai kas tamlīdzīgs: iedomāsimies dominoru un trijskaņus uz augšu un uz leju... To ļoti labi atceros. Tāpēc tagad esmu ļoti uzmanīga pret saviem audzēkņiem, kuriem mācu kompozīciju gan Jūrmalas mūzikas vidusskolā, gan Rīgas 1. mūzikas skolā: esmu ļoti iejūtīga, jo saprotu, ka jāņem vērā bērna domāšana: zinot, ka viņš, mācoties klavierspēli vai vijoli, neko vairāk par gammām, etīdēm un obligātajiem skaņdarbiem īsti nav redzējis un dzirdējis, ideju ziņā ir jāpalīdz viņam atraisīties.

***

Raidījumā skan Ilzes Arnes skaņdarbi:

"Es gribu puķei ziedēt līdzi" ar Andreja Eglīša dzeju / 2012. gads, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāle, dzejnieka Andreja Eglīša simtgades koncerts. Korus "Ausma", "Dziedonis", "Ave Sol" un "Vivace" diriģē Uldis Kokars, solists – Daumants Kalniņš, pie klavierēm – Ilze Arne 

"Jūras paņemtajiem" trompetei un ērģelēm / 2020. gads, Rīgas Doms. Jānis Porietis un Ilze Reine

"Kara dainu" 3. daļa "Dieva dotu cirvi cirtu" / vīru koris "Ķekava" un Arvīds Platpers. Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāle, pie klavierēm – Ilze Arne

Passacaglia kardināla Juliāna Vaivoda piemiņai / 2022. gads, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle. Orķestris Sinfonia concertante un diriģents Andris Vecumnieks 

"Debesis ir pilnas pierakstītas" ar Olafa Gūtmaņa dzeju / 2015. gads. Latviešu jaundarbu koncerts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais 

"Spoku stunda" klavierēm četrrocīgi / 2008. gads. Elīna Zaricka un Dženifere Sumeraga

"Senās Rīgas intermēdijas". 2. intermēdija koklēm, flautai un sitaminstrumentiem / koklētāju ansamblis "Teiksma", flautiste Olga Redzevska un sitaminstrumentālists Aleksandrs Jalaņeckis

"Daugavas krastā" ar Andra Ritmaņa dzeju / 2010. gads, Latvijas skolu jaunatnes 10. Dziesmu un deju svētki. Apvienotos korus diriģē Mārtiņš Klišāns, pie klavierēm – Ilze Arne.