Horeogrāfei un pasākumu organizatorei Kristīnei Brīniņai mūzika ir kā terapija, ceļojums, narkotikas un sabiedrotais, ar ko deja var iet roku rokā.

Par sevis izvēlētajiem mūziķiem raidījumā Kristīne saka tā: "Viņi kaut kādā ziņā ir anarhisti, kas ir uzticīgi sev un viņu mūzika atspoguļo skaistas, ikdienišķas lietas. Tajā ir tāda jauda. Jo viņi ir atļāvušies to, ko es gribētu rosināt arī sevī – atraisīt spēju būt pa īstam."

Viņas izrādes I am a really shy person (par diriģentu Andri Nelsonu), “Noķer mani”, “Pietiekami labs” (sadarbībā ar režisoru Andreju Jarovoju) un “Stundas” (sadarbībā ar horeogrāfēm Evu Krūmiņu un Evitu Biruli) tikušas nominētas teātra balvai “Spēlmaņu nakts” kā gada sasniegums laikmetīgajā dejā.

2014. gadā Kristīne pārcēlās uz dzīvi laukos Cīravā, kur kopā ar vīru Pēteri Brīniņu bijušajās ūdensdzirnavās vada kultūras biedrību "Cita Abra", kas aktīvi darbojas pie mākslas pieejamības Kurzemes reģionā.

"Rīga, man šķiet, nav tā vieta, kas patiesi satricina," sarunas gaitā prāto Kristīne. "Mums ir problēmas ar politiku, ar minoritāšu pieņemšanu.

Mēs turam sevi grožos, neļaujam iziet uz āru tā saucamajam neglītajam, kas patiesībā man šķiet pats skaistākais.

Atzīt šīs īpašības, kas mums liek justies vājiem, neglītiem un nepilnvērtīgiem - tu varbūt apzinies savu potenciālu, bet nezini, ar ko tu īstenībā varētu dalīties, jo esi sevī kaut ko noracis. Pieņemt sevi pilnībā un nebaidīties ar to dalīties! Tas man liekas pats skaistākais – šīs visas mūsu puses."

Kristīnes Brīniņas mūzikas izvēle:

1. Nick Cave & The Bad Seeds “Red Right Hand”
2. Peter Gabriel “Sledgehammer”
3. Tom Waits “Martha”
4. Johnny Cash “Man In Black”
5. Nina Simone “Feelings’’
6. Omer Souleyman “Warni Warni”
7. Roxy Music “If There Is Something”
8. Jacques Brel “Ne Me Quitte Pas”
9. Patti Smith “Hey Joe”
10. PJ Harvey “The Community Of Hope”
11. Gustav Mahler Symphony No. 5 – “Adagietto’’’
12. Neil Young “Don’t Let It Bring You Down”