Ar īstumu – mūzikā, un sirdi – Latvijā. LKA profesore Rūta Muktupāvela

Rūta Muktupāvela desmit gadus bija Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, bet šobrīd šajā augstskolā turpina lasīt lekcijas un dara arī citus darbus, veic arī savus daudzos sabiedriskos pienākumus gan Latvijā, gan starptautiskajā līmenī, tostarp ir arī Latvijas kultūras ministres Agneses Lāces ārštata padomniece kultūrpolitikas jautājumos.

Rūta ir dzimusi un augusi Lietuvā, bet jau kopš 1988. gada viņas sirds pieder Latvijai, un viņa atzīst, ka nu jau ar visām savām domām, darbiem un nākotnes plāniem ir nesaraujami saistīta ar Latviju. Arī basketbola spēļu laikā viņa nu jau tur īkšķi par Latvijas, ne Lietuvas komandu. 

Raidījumā runājam par ceļiem, kas Rūtu atveda uz Latviju; par ģimenes saikni ar Zemgali un pašas īpašo mīlestību pret sēļu īpatnajām daudzbalsīgajām dziesmām; par to, vai, atdodot vadības grožus nākamajam akadēmijas rektoram, ir jāapslāpē vēlme pamācīt un norādīt uz potenciālajiem "grābekļiem"; par to, vai viegli spēlēt kokli, ja blakus ir Valdis Muktupāvels; par duendi, īstumu mūzikā un par Pētera Vaska fenomenu latviešu kultūrā. Un, protams, par mūziku, ko Rūta Muktupāvela klausoties tiešām ļoti, ļoti daudz.

Rūtas Muktupāvelas mūzikas izvēle:

* Ēriks Ešenvalds – O Solutaris Hostia / solistes Hanna Pārtridža un Reičela Ambrozija Evansa, Kembridžas Trinitī koledžas koris, diriģents Stīvens Leitons)

* "Manis dēļ(i) vītoliņi" / folkloras kopa "Klinči", vadītāja Iveta Tāle

* Imants Kalniņš, Laima Līvena – "Karsta mana jauna dziesma" / Rūta Muktupāvela, Ilze Grunte, Gints Sola

* Valdis Muktupāvels – "Melnā jūra" / Valdis Muktupāvels, Ainars Šablovskis

* "Bulerias" / Kamarons, Pako de Lusia

* "Tu nāc, tu ej" / Ozols, Prusax

* Pēteris Vasks – "Vientuļais eņģelis" / Vineta Sareika, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris