Ar Mārtiņa Brauna komponēto "Slēpšanos" no filmas "Aveņu vīns" šoreiz sākam raidījumu "Mana mūzika", kurā tiekamies ar Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Indru Burkovsku.

Un šajā reizē, kurā runa, protams, ir par mūziku, darbu un visām citām patikšanām, tāpat kā Arvīda Krieva filmā tiekam pie kādiem noslēpumiem un to atminējumiem…

Kas lika meitenei Indrai pēc Kuldīgas mūzikas skolas klavieru klases pabeigšanas sākt domāt par aktieriem? "Tur jau bija vēl kaut kas pa vidu – piemēram, ģeogrāfija, tad vēl pabeidzu šoferu kursus, bet nu – tā iegrozījās...

Es tiešām biju ļoti kautrīga meitene, un līdz astoņpadsmit gadu vecumam Rīgā pabiju kādas trīs, varbūt četras reizes, pie kāda ciemojoties," intervijā Sandrai Ņedzveckai atklāj aktrise.

"Bet, runājot par mūziku, labo Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skola un mūsu direktori, atceros, ka divas reizes mācību gadā viņa mūs veda uz operu vai baletu – braucām uz operteātri, turklāt sēdējām labās vietās. Tas arī bija pirmais teātris, kuru iepazinu, tāpēc spriedu, ka visiem teātriem jābūt kā operai... Kad pirmo reizi mani aizveda uz Jaunatnes teātri, domāju – kas tas par šķūni?! Paldies Dievam, ka vēl bija Nacionālais teātris, tas arī vismaz labi izskatījās," sirsnīgi stāsta aktrise.

Viņa neslēpj – sākotnēji bijusi diezgan neticīga saviem spēkiem, tāpēc visupirms iestājusies Latvijas Universitāte. "Tolaik bija tāds Autodarbinieku klubs, kurā bija meiteņu ansamblis – bijām sešas vai astoņas meitenes, kuras spēlēja instrumentus. Pēkšņi tur bija arī dramatiskais pulciņš, kurā vajadzēja mums arī kaut ko rādīt.

Un dramatiskā pulciņa vadītājs man saka – šī nav jūsu īstā vieta. Gada laikā saņēmu drosmi, lai gan nebija tik viegli..."

Kā atzīst Indra Burkovska, aktiermākslā viņai bijusi vesela virkne izcilu skolotāju: Helēna Romanova, Imants Adermanis, Vera Baļuna, Edmunds Freibergs, Māra Ķimele, Valdis Lūriņš, Fēlikss Deičs. Kursabiedri – šobrīd Valmieras teātra vadošie aktieri: Inese Ramute, Januss Johansons, Aigars Vilims. "Mana kursa biedrene ir arī ansambļa "Menuets" soliste Inese Pabērza un Latvijas Kultūras akadēmija docente Ruta Vītiņa. Mudīte Rāka arī strādā augstskolā. Daži mani kursa biedri nu jau aizsaulē aizgājuši – Elmārs Apsītis, Uģis Brikmanis, Andris Jozēns, Juris Stobovs. Taču ir vēl Niks Ērglis un Alvis Birkovs."

Indra spēlējusi gandrīz visos Latvijas profesionālajos teātros, un šobrīd par savu darba vietu sauc Nacionālo teātri, kura mājaslapā par Indru rakstīts tā: "Indra, varoņlomas un mīlētājas izspēlējusies jaunības dienās un citos teātros, ieradās Nacionālajā teātrī, lai uzmirdzētu galvenokārt lauku saimnieču un māšu lomās, toties dara to ar tādu vitalitāti un dzīvesprieku, ka nopērk daudzu paaudžu vīriešu sirdis. Ar veselīgu humoru un pašironiju Indra attiecas gan pret dzīvi, gan darbu, gan trompetes spēli visās izrādēs, kur vien šo prasmi var likt lietā."

Patiešām – trompete?! "Jā, un izrādījās, ka protu labāk, nekā es domāju," smejas aktrise. "Biju aizbraukusi uz ārzemēm, Itāliju, iepazinos ar mūziķiem, un domāju – jāpaprovē tā trompete. Mans instruments ta’ ir vecs, bet tie jaunie instrumenti man tā skanēja, ka domāju – vai tā tiešām esmu es?! (..) Mūzikas skolā mācījos oboju, jo paralēli klavierēm vienu gadu gribēju iemācīties tās spēli, jo man oboja arī ļoti patīk. Tagad arī ir tādi instrumenti, ka ir viegli spēlēt, jo manā laikā gandrīz tikai vīrieši vien spēlēja, jo citu spēku vajadzēja. Tagad arī sievietes ir ļoti labas pūtējas – tādas virtuozes!"

Sarunas gaitā Indra citē Franka Zappas brīnumjauko teicienu: "Informācija nav zināšanas, zināšanas nav gudrība, gudrība nav patiesīa, patiesība nav skaistums, skaistms nav mīlestība, mīlestība nav mūzika. Mūzika ir vislabākais!"

Raidījumā skan vien maza daļa no mūzikas, kuru Indra sauktu par savējo:

* Sergejs Prokofjevs. Tokāta klavierēm (fragments). Marta Argeriča 1961;
* Jānis Ivanovs. Valsis no Leonīda Leimaņa un Pāvela Armanda 1955.gada filmas "Salna pavasarī";
* Johanness Brāmss. Otrā klavierkoncerta 3.(lēnā) daļa (fragments). Klaudio Arrau (klavieres), Reimonds Klārks (čells), orķestris "Philharmonia" un diriģents Karlo Marija Džulīni, 1982;
* Arvo Perts. "Spogulis spogulī". Dītmārs Švalke (čells), Aleksandrs Malters (klavieres) 1995;
* Emīls Dārziņš. "Nāru dziesma". Raimonds Pauls (klavieres), Iveta Romancāne (balss) 2005;
* Johanness Brāmss. Valsis klavierēm Labemol mažorā. Moura Limpani (Lympany) 1988;
* Džoakīno Rosīni. Uvertīra operai "Žagata-zagle" (fragments). Orķestris "London Classical Players" un diriģents Rodžers Noringtons 1991.