Raidījumā "Mana mūzika" šonedēļ tiekamies, sarunājamies un klausāmies mūziku kopā ar aktieri un režisoru Gerdu Lapošku.

Liene Jakovļeva: Vai mūzikai tavā dzīvē ir liela nozīme?

Gerds Lapoška: Jā, absolūti! Esmu daudz mēģinājis kaut kā racionāli konkretizēt, tieši kāda nozīme, bet tas ir neiespējami... Bet nozīme ir milzīga! Un šo nozīmi saprotu nevis ar prātu, bet kaut kā citādāk. Turklāt

pilnībā esmu pārliecinājies, ka mūzika ir augstākā māksla no visām. Absolūti. Tā ir pāri visām pārējām un pirmajā vietā, un pēc tam nāk tikai pārējās. Tas man ir skaidrs.

Par pārējo es vēl mēģinu saprast un domāju. 

Mūzika tev noteikti pietuvojas visdažādākajās dzīves situācijās, un tu to tieši tā arī ņem pretī: jo arī mūzika, ko esi izvēlējies šai stundai, ir ļoti dažāda. Un droši vien arī dažādi pie tevis nākusi un dažādi tiek pielietota. 

Profesija un darbs cieši saistās un arī pieprasa to, ka mūzika jāklausās ļoti daudz.

Bieži saka – aktieriem un režisoriem daudz jālasa, jāskatās filmas, jāiet uz izstādēm, bet tieši tāpat ir arī jāklausās mūzika. Piemēram, katrai manai lomai ir sava dziesma, ko esmu ilgi meklējis –

šķirstījis dažādas straumēšanas vietnes, kamēr par kādu melodiju sajūtu – o, jā, tā man palīdz, kaut ko dod, un tā asociācija pēcāk man palīdz darbā. Tā ka viena puse ir mūzika, kas ir mana personīgā, bet otra puse – mūzika, ko izmantoju mākslas darbā vai izrādē, ko dzird arī pārējie.

Un droši vien pēc tam mūžīgi mūžos konkrētā dziesma vai skaņuceliņš saistās ar kādu noteiktu izrādi vai notikumu.

Jā, reizēm tas pat mēdz būt diezgan dramatiski… Piemēram, izrādei "Dzimšanas dienas kūka" Alvis Hermanis bija izvēlējies mūziku no  britu filmas "Mūsu afēras beigas". Ļoti skaista klaviermūzika un orķestra mūzika! Tagad šo izrādi vairs nespēlē, bet manā Spotify skaņulistē tā bija palikusi no laika, kad es šo izrādi mēģināju un spēlēju. Un kaut kā netīšām tā sāka skanēt man austiņās.

Apstājos ielas vidū, man sāka birt asaras, un es nodomāju – smadzenēm pilnīgs īssavienojums! Vai tagad uz skatuvi jāskrien, kas man jādara?! Sapratu – nē, viss… Mūziku, kas skanējusi šādā sakarā, vairs nav iespējams klausīties.

Un vēl arī gadījums bija pirms kāda laika… Biju veikalā un pēkšņi man austiņās sāka skanēt "Bītli" – dziesma, kas bija izrādē ""Bītlu" jaunais albums", kur viscaur skan "Bītlu" mūzika. Un tā sajūta – pag, kur es esmu?! Paldies Dievam, ir pāris dziesmu, kuras man ļoti patīk no "Bītliem", bet kuras šajā izrādē neskanēja…

Vairāk – ierakstā. 

Gerda Lapoškas mūzikas izvēle:

The Beatles – Eleonor Rigby

Elīza Dombrovska – "Hamlets. Klusums"

The Space – Lady Major Tom 

Beach Boy – God only know  

Roomful of Teeth – Run Away 

Christian Löffler – Nadir 

Ryuichi Sakamoto, David Sylvian – Forbidden Colors 

Stamatis Kraounakis – Fila Me 

Džakomo Pučīni – Un bel di vedremo no operas Madama Butterfly / Marija Kallasa, La Scala orķestris, diriģents Herberts fon Karajans

Raimonda Paula "Ērģeles naktī"  Annas Veismanes aranžējumā  / Iveta Apkalna

Jānis Ivanovs – Čellkoncerta 2. daļa / Agnese Rugēvica, LNSO, diriģents Imants Resnis

Hania Rani – G- Minor