"Adreses" ik nedēļu ir ļoti gaidīts raidījums arī daudziem "Klasikas" klausītājiem, jo tas liek uz arhitektūru paraudzīties citām acīm – ne tikai kā uz vairāk vai mazāk skaistām ēkām, bet kā uz arhitektu, īpašnieku un attīstītāju attieksmi – attieksmi pret vidi, vēsturisko mantojumu un – pats galvenais – pret cilvēku.

Sarunas gaitā Mārtiņš neslēpj: "Jo vairāk es savas "Adreses" taisu, jo pelēkākas tās kļūst - mazāk ir baltu un un melnu stāstu. Jo pasaulē jau ir ļoti maz tikai baltu vai tikai melnu lietu – tu vari atrast, kur piesieties, šķietami visperfektākajā projektā, un pamanīt kaut ko feinu arī pie pilnīgas izgāšanās.

Līdzīgi kā mūsu dzīve, arī mājas ir pelnījušas, lai tās apskata gudrāk, niansētāk, nevis plakani, plakātiski un klišejiski un pilnīgi noteikti ne dzelteni. Mani raidījumi nav dzelteni."

Vaicāts, vai, skatoties un iepazīstot kādu ēku, nepārņem neizpratne vai varbūt pat dusmas, Mārtiņš Ķibilds atbild apstiprinoši: "Jā, jā, kaut arī tikko teicu, ka nav tikai baltu un tikai melnu lietu, pēc dabas esmu pietiekami kategorisks un nespēju paturēt pie sevis savas svētās dusmas un sašutumu, jo redzu kaut ko, kas ir 'galīgi garām'. Par to jau arī ir tās "Adreses". Kaut neticu viena televīzijas raidījuma spējai mainīt pasauli un pilnīgi noteikti neticu savām misionāra spējām, tomēr - jo vairāk mēs runāsim par šīm lietām, jo, iespējams, kādam kaut kas aizķersies, un tiešām cilvēki padomās, ka tas, ko mēs redzam sev caurmērā apkārt - ja arī deviņdesmit procentos gadījumu tās arī nav stāvas šausmas, tad vienkārši tāda nekāda viduvējība.

Un kāpēc gan netiekties uz izcilību? Tas ir vēl viens niķis, kas man diemžēl pašam maitā nervus un veselību - ka es nemāku lietas darīt remdeni un pa virsu.

Pat nākot uz raidījumu, uzzināju daudz jauna par skaņdarbiem, ko es jums iesūtīju... Man tā bija žurnālistiska interese – izpētīt. Tieši izpēte ir arī manu raidījumu neredzamā, taču vislielākā un man pašam arī vismīļākā šī darba sastāvdaļa."

Sarunā Mārtiņš arī atklāj, kā radusies viņa kaislība pret arhitektūru, žurnālistiku un vēsturi, ka ir par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā uz AB dambja, kā veido savus raidījumus un arī to, kādu mūziku klausās.

"Mūzika gan nav mans kaislību objekts, bet kā jau jebkurš normāls ierindas melomāns mūziku patērēju daudz.

Neliekuļošu, bet arī radio "Klasika" ir viens no maniem 'šortlistes' kanāliem," atzīstas Mārtiņš,

kurš klausās ļoti dažādu mūziku. “Droši vien esmu tradicionāls mūzikas klausītājs, neesmu nekāds melomāns-gurmāns.”

 

Mārtiņa Ķibilda mūzikas izvēle:

The Cure – Plainsong
Depeche Mode – Personal Jesus, Eric Prydz remix
Concerning Hobbits no filmas The Fellowship of the Rings
Lisa Gerrard, Pieter Bourke – Sacrifice
Lana Del Ray – Young and Beautiful no filmas The Great Gatsby
Nina Simone – Sinnerman
Hans Zimmer, James Newton Howard – Why so Serious? no filmas The Dark Knight
Sting – Gabriel's Message no albuma If on a Winter’s Night
Paul Kalkbrenner – Feed Your Head