"Runājot par mazo skatītāju un rūpējoties par viņa ētisko un estētisko audzināšanu, to nedrīkst darīt kaili didaktiskā formā - pieaugušajam tas nepatīk, bet mazajam - vēl jo vairāk. Norādīt ar pirkstu - Jānīt, nedari tā, jādara tā - tas neko nedos! Didaktika jāpaslēpj, lai to neredz. Arī ar filmiņu palīdzību jāiedarbojas nevis uz mazuļu prātu, bet gan jūtām," savulaik radiointervijā teicis leģendārais leļļu mākslinieks, Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs Arnolds Burovs (1915 - 2006), savu pārliecību apliecinot arī darbos visa sava radošā mūža garumā.

Lai godam sagaidītu viņa simtgadi, 2013. gadā Madonas novada Vestienas pagastā apmeklētājiem durvis vēra viņa piemiņas māja, kurai dots skaists nosaukums - "Leļļu māja", kurā valda pasaku noskaņa un ik uz soļa var sastapties ar kādu multfilmu tēlu...

Leļļu mājas saimniece Jolanta Bardziņa atklāj to, kā Arnolds Burovs, no kolēģu puses mīļi dēvēts par Burīti, savulaik ticis pie savas mājas, kuras patreizējie īpašnieki ir Indriksonu ģimene no Vestienas pagasta. Pie saviem "Kadiķiem" mākslinieks, visticamāk, ticis tad, kad viņam jau bijis ap sešdesmit. 30 gadus viņš dzīvojis šajā mājiņā vasarās un šad tad atbraucis arī ziemā.

"Sākotnējā ideja nebūt nebija šeit veidot muzeju. Bet - atverot mājas durvis un sajūtot auru, ieraugot mākslinieka atstāto iedzīvi, lelles, mēbeles, kas glabā mākslinieka pieskārienus, jaunajiem saimniekiem radās doma to visu saglabāt. Protams, viņi šo māju varēja izīrēt atpūtniekiem, taču izvēlējās šīs vērtības saglabāt," stāsta Jolanta. Viņa arī piebilst, ka nekas šeit nav bijis īpaši jāiekārto: "Centāmies visu atstāt tādu, kā bija. Segas uz gultām, gleznas pie sienas, vēstules, dokumenti, mēbeles - tas viss ir tieši tā, kā bija Arnolda Burova dzīves laikā."

Šeit, "Kadiķos" švītīgais dendijs, kā Burovu dēvēja, palika Rīgā. Te viņš uzvilka zābakus, paņēma izkapti un devās strādāt. Tā noteikti bija atslodze!

Arī šodien itin visi, kas ienāk mājā, sajūt tās īpašo auru, klusumu. "Kadiķi" atrodas senā pilskalna pakājē, un te patiesi ir īsta vieta, kur atpūsties no Rīgas trokšņa," atklāj Jolanta Bardziņa. Viņa pati ar leļļu mākslinieku tikusies tikai reizi - taču tikšanās, kā redzams, izrādījusies liktenīga...

"Runā, ka viņš sevi nav mācējis ne slavēt, ne par sevi stāstīt, tāpēc nav mīlējis sniegt intervijas. Un, starp citu, baidījies no konkurences, lai gan tas bijis gluži lieki. Laika ritums iet uz priekšu, bet vērtības nemainās. Tieši to pašu, ko Arnolds Burovs vēlējās sniegt jaunajai paaudzei, arī mēs vēlamies dot saviem bērniem. Burova darbi ir ļoti cilvēcīgi, katra filmiņa iemāca kādu labu īpašību - līdzjūtību, palīdzību. Mūsdienu filmās nav tik daudz mīļuma un cilvēcības."

Lai gan mākslinieka simtgade apritēs 29. aprīlī, uz "Kadiķiem" lieli un mazi tiek aicināti 16. maijā - gan tāpēc, ka laiks būs siltāks, gan tāpēc, ka Muzeju nakts.

Pasākumu, kas notiks brīvā dabā un paredzēts ģimenēm ar bērniem, vadīs filmu studija "Animācijas brigāde" jeb Māris Putniņš un Jānis Cimermanis, kuri pārņēmuši Burova atstāto mantojumu. Bet šobrīd "Kadiķos" visi gatavojas Lielajai talkai!

Jāatgādina, ka Arnolds Burovs 1966. gadā Rīgas Kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma arī pirmo Latvijas animācijas filmu "Ki-ke-ri-gū". 1995. gadā Burovs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Mākslinieka lelles aizceļojušas tālu visā pasaulē, jo viņš savas lelles dāvinājis draugiem, kaimiņiem, ārstiem un citiem labiem cilvēkiem, ar kuriem viņu saistījušas draudzīgas attiecības...