Cikla "Mākslinieka darbistabā" ietvaros šoreiz dodamies uz Inešiem, kur mājvietu radusi Jāņa Roņa izlolotā Piebalgas porcelāna fabrika, kas ir unikāls piemērs tam, kā Latvijā var apvienot biznesu ar mākslu. Turklāt nevis galvaspilsētā Rīgā, bet tālu prom no tās...

Porcelāns - tūkstošgadu Ķīnas noslēpums, Eiropas alķīmiķu baltais zelts, izturīgākais un smalkākais no keramikas materiāliem - mākslinieka Jāņa Roņa lielākais radošais izaicinājums. Viņa lielākais sapnis - porcelāna ražošanas atjaunošana Latvijā.
Pamazām viss raisās: Porcelāna mākslas galerija Vecrīgā un SIA "Porcelāna galerija" izveidošana 2002. gadā, darbnīciņa Kalnciema ielā un apgleznošanas studija Majoru kultūras namā, bet no 2007. gada rudens - Vecpiebalgas novads, Ineši un ideja par zīmolu - "Piebalgas porcelāna fabrika". Šeit porcelāns ir māksla un tūrisma objekts, suvenīrs un prezentācijas priekšmets, radošas izpausmes materiāls.

"Pats sākums bija mana radošā darbība Rīgā un Jūrmalā; tāpat Zvārtavā veidoju Mākslinieku savienības radošo bāzi, līdz kopā ar Pēteri Martinsonu nodibinājām Rīgas porcelāna muzeju, ko sešus gadus arī pats vadīju. Pirms septiņiem gadiem atbraucu uz Piebalgu - tā tapa Porcelāna fabrika," stāsta saimnieks.

Piebalgas porcelāna fabrika gatavo tādus izstrādājumus, kādus citi negatavo - piemēram, tās īpašais zīmols ir visai sarežģītā tehnoloģijā veidotās brīnumskaistās adītās krūzes un sķīvīši. Vai arī trauki ar burzījuma efektu.

"Jā, mūsu izstrādājumiem ir ļoti laba reputācija arī ārvalstīs. Nesen bijām Luksemburgā - visai patīkami, ka veikaliņā stāv mūsu gatavotās lietas," ar lepnumu stāsta fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

"Fabrika" pagaidām ir silta, omulīga darbnīca, bet nākotnē Jānis iecerējis uzņēmumu, kurā strādātu apmēram 25 meistari. Šobrīd te rosās 12 darbinieki, kas tikuši apmācīti uz vietas, un viņi savukārt apmāca nākamos. "Sākotnēji, kad vēl darbojāmies Rīgā, strādājām ar zīmolu "Porcelāna galerija", bet, pārceļoties uz Piebalgu, visi draudzīgi pieņēmām lēmumu savu lolojumu dēvēt par Piebalgas porcelāna fabriku," pauž fabrikas vadītājs.

Sarunā mākslinieks atklāj gan darbnīcas ikdienu un stāsta par tajā sastopamajiem materiāliem un galveno "darbarīku" - porcelānu. Ja sākotnēji strādājuši ar Rīgas porcelāna fabrikas receptēm, tad šobrīd aktuāls ir sniegbaltais angļu kaula porcelāns, ko pats Jānis atklājis, savulaik studējot Mākslas akadēmijā. Viņš atzīst: tas esot pats kaprīzākais un vienlaikus arī cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Tāpat mākslinieks labprāt stāsta, kāpēc porcelāns ir sarežģīts materiāls un kā pareizi ar to jāstrādā. 

"Ķīna porcelānu iepazina veselu tūkstošgadi pirms Eiropas. No diviem dabā sastopamiem materiāliem tā mācēja uztaisīt porcelāna masu, ko vectētiņš gatavoja mazdēlam - proti, veselus 100 gadus porcelāna masai bija jānogatavinās speciālās bedrēs. Porcelāns bija brīnumdārgs! Tik, cik svēra šis izstrādājums, pretī vajadzēja tieši tādu pašu zelta pikuci. Iedomājieties, kas tā bija par vērtību," stāsta Jānis Ronis.