"Deja ir žanrs, kas jāvērtē no malas. Es pats pārsvarā vienmēr cenšos meklēt dziļāku jēgu - kāpēc darām tā, kā darām, kāpēc veidojam tieši tādas kustības vai tādus zīmējumus, pievēršu uzmanību arī dziedātajam tekstam," atklāj valsts mērogā atzītais horeogrāfs un deju skolotājs Ilmārs Dreļs.

Ar folkloras deju speciālistu tiekamies Rēzeknes pilsētas kultūras namā. Kādreiz Ilmārs tajā uzturējās krietni bieži, šeit notika gan viņa ģimenes izlolotā deju kolektīva “Dziga”, gan Rēzeknes tautas teātra mēģinājumi. Dejotāju soļi nu rīb Latgales vēstniecības GORS horeogrāfijas zālē, bet teātrim diemžēl vairs neatliek tik daudz laika.

Uz skatuves pavadīti vairāk nekā 25 gadi, kuru laikā Ilmārs paspējis radīt aptuveni 30 jaunas deju horeogrāfijas ar folkloras un tautiskajiem motīviem. Tās kļuvušas par mūsu nemateriālā kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu un jau no astoņdesmitajiem gadiem regulāri tiek iekļautas Dziesmu un deju svētku repertuārā.

"Kā horeogrāfam tas, protams, ir augstākais pakāpiens - ka esi atzīts, ka tieši tavas dejas iekļauj lielajos Dziesmu un deju svētkos. Bet tās izjūtas... Man pašam labāk patīk dejot uz laukuma - labākās sajūtas ir tieši dejojot," neslēpj Ilmārs.