Satiekamies ar franču diriģentu Silvēnu Kambrelēnu (Cambreling, 1948), un saruna notiek Rūras triennāles laikā 2019. gada septembrī Gelzenkirhenē.

Mūsu uzmanības lokā – bērnība “franču fon Trapu ģimenes” mājas muzicēšanas lokā, karjeras novirze no Francijas uz vāciski runājošām zemēm un Japānu, Rūras triennāles un tās izveidotāja Žerāra Mortjē fenomens, Rūdolfa Šteinera iespaids uz muzicēšanu, Alēns Platels un izrāde Wolf, Mocarts un franču (ne)attiecības ar mūziku.

Sarunas laikā skan:

fragmenti no Mocarta klavierkoncerta reminorā KV 466 un operas “Dons Žuans” uvertīras (ieraksts Latvijas Nacionālajā operā 2005. gadā – pianists Pjotrs Anderševskis, SWR simfoniskais orķestris, diriģents Silvēns Kambrelēns),
fragmenti no Mesiāna La Transfiguration de Notre Seigneur Jésus-Christ (Eiropas kora akadēmija, SWR simfoniskais orķestris un Silvēns Kambrelēns),
fragmenti no Georga Frīdriha Hāsa in vain (Klangforum Wien un Silvēns Kambrelēns).

Mocarta operas Così fan tutte kvinteta fragments ņemts no Džona Eliota Gārdinera vadībā tapuša ieraksta.

***

Kopš 90. gadiem Kambrelēns valda pār operskatuvēm.

Viņa "Figaro kāzu" iestudējums 2001.gada Zalcburgas festivālā vispirms lika visiem zaudēt valodu no pārsteiguma un pēc tam neprātīgi aplaudēt, jo rečitatīvu pavadījumā viņš izmantoja nevis klavesīnu, bet… sintezatoru!

Un visi atzina, ka šis gājiens būtu uzjautrinājis arī pašu Mocartu! Bet Janāčeka operas "Katja Kabanova" uzveduma starpbrīžos Kambrelēns publikai piedāvāja klausīties Janāčeka solodziesmas.

Kambrelēna iestudējumu vidū izceļas Debisī opera "Peleass un Melizande" un Berlioza "Trojieši" Zalcburgas festivālā, Stravinska "Dīkdieņa piedzīvojumi" Glaindbornas festivālā, Berga "Voceks", Bēthovena "Fidelio" un Vāgnera tetraloģija "Nībelunga gredzens" Frankfurtē (90. gados viņš tur strādāja par Operas teātra māksliniecisko vadītāju).

Tāpat Kambrelēns diriģējis arī citas operas pasaules slavenākajos operteātros - Ņujorkas Metroplē, Barselonā, Parīzes teātrī Chatelet, Parīzes Nacionālajā operā. Un visus šos iestudējumus viņš veicis ar profesionāla revolucionāra drosmi.

Kambrelēns balansē starp operu un koncertskatuvi. Viņa pastāvīgie partneri ir "Berlīnes filharmoniķi" un "Vīnes filharmoniķi", Ķelnes, Hamburgas un Stokholmas orķestri, BBC orķestri… Ziemeļamerikā viņu gaida Klīvlendas, Sanfrancisko, Losandželosas un Monreālas vadošie simfoniskie kolektīvi.

Koncertos viņš rosina publikas fantāziju un aicina cilvēkus ne vien patīkami pavadīt laiku, bet domāt mūziķiem līdzi un atrast sev kaut ko jaunu arī labi pazīstamā mūzikā. Piemēram, viņam patīk salīdzināt komponistus, kuri savā būtībā ir kontrastējoši, taču kaut kādā ziņā iekšēji saistīti.