“Vispirms bija Jeruzaleme, Krakova, Tokija un Ņujorka. Tagad esmu Rīgā, bet pēc tam došos uz Āfriku..."

Tā intervijā Marutai Rubezei stāsta Kutimans (īstajā vārdā - Ofirs Kutiels (Ophir Kutiel) - mūziķis, komponists, producents un videomākslinieks, pasaules pilsētu skanošo ainavu radītājs no Izraēlas.

Jūlija beigās un augusta sākumā Rīgā, Ķīpsalā pie Vanšu tilta, norisināsies viens no šīs vasaras aizraujošākajiem kultūras un izklaides notikumiem – festivāls „Telavivas pludmale Rīgā”. Kutimans būs šo svētku viesis un dalībnieks, turklāt Rīgā viņš neieradīsies tukšām rokām, bet gan ar videofilmu par Rīgu, kas šajā festivālā piedzīvos pirmizrādi.

Intervija tapusi aprīlī, kad Kutimans bija sastopams Rīgas ielās, kur veidoja unikālu mūzikas videoklipu Thru Riga, atklājot Rīgas pilsētai raksturīgās noskaņas kopā ar vietējiem mūziķiem. Ar Kutimanu sadarbojās gan koklētāja Laima Jansone, gan grupa „Auļi” un DJ Monsta.

Kutimans laidis klajā jau vairākus šādus videoklipus, kuros paveras jauna un vēl nebijusi mūzikas un pilsētvides sintēze, ļaujot skatītājam baudīt Jeruzalemes, Krakovas un Tokijas ainas, ko bagātina populāru dažādžanru mūzikas meistaru sniegums, tostarp paša Kutimana oriģinālmūzika.

„Šajos darbos ir pa druskai no daudz kā, kas man patīk: es mīlu mūziķus, man patīk filmēt, ceļot, un tas, ko es daru, ir labākais veids, kā to apvienot,” intervijā "Klasikai" stāsta Kutimans.

Viņš pats nedaudz spēlē klavieres, bungas un kontrabasu: šīs mākas Kutimanam lieti noder, veidojot savas kompozīcijas.

Intervijā Marutai Rubezei viņš atklāj gan savu dzīvesstāstu, gan ilgas pēc miera un klusuma. Pēc 13 gadu dzīves Telavivā, nu jau gadu viņš apmeties vienā no Izraēlas kibuciem: tur ir gan viņa mājas, gan studija. „Pilsētas temps, troksnis un dārdzība bija kļuvusi apgrūtinoša, tāpēc mani pilnībā apmierina rimtā dzīve laukos līdzās patīkamiem cilvēkiem.”

Savukārt Latvijā viņam ļoti iepatikušās gan dūdas un bungas, gan kokle. Tāpat Rīgas centrs un Jūrmala. Bet vispār par daļu no Kutimana kompozīcijām var kļūt jebkas – putnu balsis, mašīnu troksnis un citas pilsētvides skaņas.

„Mans klavierskolotājs reiz sacīja: „Nav tik svarīgi, ko tu spēlē, galvenais – muzicē ar grūvu! Un tā ir arī mana mūzikas filozofija: caur ritmu izjūtu savu saiti gan ar mūziku, gan mākslu kopumā. Vizuālās lietas savulaik man bija kā vistīrākais vaļasprieks, bet kļuvušas par nopietnu nodarbošanos. Izraēlā par mani sacītu, ka mīlu mainīt cepures,” smejas Kutimans.

Par savu grupu, kas festivāla laikā ieradīsies Rīgā, viņš stāsta: „Neesmu speciālists definīcijās, bet šo spēles stilu varētu raksturot kā psihodēlisku funk mūziku, ko spēlē paliels sastāvs...”