Ja viņš būtu piedzimis sešas stundas vēlāk, dzimšanas dienu svinētu reizi četros gados - 29. februārī. Viņam patiesu prieku sagādā pedantisku satiksmes noteikumu ievērošana („Ar baudu noskatos, kā citi to neievēro!") un vismaz pieciem cilvēkiem viņš iemācījis braukt ar auto un palīdzējis gatavoties braukšanas eksāmeniem. Vēl viņa aizraušanās ir vīna pazīšana, un viņš ir drusku dusmīgs uz mobilajiem telefoniem....

Tas ir komponists un "Lielās mūzikas balvas 2003" laureāts Rihards Dubra, kas 28. februārī nosvinējis 50. jubileju. Sarunā ar Ingu Saksoni Rihards labprāt dalās savos uzskatos gan par mūziku, gan dzīvi, labprāt paverot savas radošās darbnīcas durvis.

Uzzinām, kādai, viņaprāt, jābūt ideālai baznīcas mūzikai, un vai patiesi gregorika var skanēt arī latgaliski. Pats 10 gadus dziedājis ansamblī Schola Cantorum Rīga, Rihards pārliecinājies, ka gregorika ir viens no tīrākajiem mūzikas stiliem, no kurienes daudzus paņēmienus izmanto viņš pats, rakstot savu mūziku.

Rihards atklāj arī savas rakstīšanas stilu: „Man patīk rakstīt visu pēc kārtas, sajūtot, kāds skaņdarbs būs no sākuma līdz galam. Tāpēc svarīgākais jebkurā darbā man šķiet dramaturģija."

Riharda Dubras galvenie lauciņi kompozīcija – kora, vokāli simfoniskā mūzika, kā arī simfoniskā mūzika. „Kamermūziku rakstu maz un negribīgi..." Paralēli daudziem pasūtījuma darbiem viņš šobrīd raksta savu Otro simfoniju. Kāpēc tieši šobrīd? Klausieties raidījumā!

Vēl sarunā komponists atklāj savas lielākās autoritātes jeb skolotājus, kā arī pastāsta, kādi ir viņa Jūrmalas mūzikas skolā mūzikas teorijā un kompozīcijā. „Lai viņi tikai pamēģina nebūt klausīgi! Esmu veco laiku skolotājs: uzskatu, ka savstarpēja cieņa ir laba lieta. Mēģinu strādāt tā, lai šajās attiecībās skolēni nepazaudētu labākās tradīcijas – elementāru pieklājību, cieņpilnas attiecības. Tas neizslēdz jokus un kopīgu pasmiešanos! Taču man īsti nepatīk pārprasta familiaritāte skolēnu un skolotāju attiecībās. Esam krietni piemirsuši cienīt vecāka gadagājuma cilvēkus."

Intervijā Rihards Dubra atklāj daudz vērtīgu domu un uzskatu, tostarp – arī par mūzikas būtību: "Ja galarezultāts ir tāds, kuru mēs varam izbaudīt, vien sekojot līdzi ar prātu, mēģinot izskaitļot, kas viss tur izdarīts, plus vēl visam klāt ir autora anotācija puskilometra garumā, kurā viņš paskaidro, ko ar to visu gribējis teikt, man šķiet - kaut kas tur īsti nav kārtībā. Tas vairs nav mākslas darbs, bet gan zinātne. Atļaušos palikt pie tiem, kas mēģina radīt mākslu."