Šoreiz gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divus literātus ar Mākslas akadēmijas izglītību – dzejnieci, literatūrzinātnieci Annu Auziņu un rakstnieku Svenu Kuzminu, lai uzzinātu, vai glezniecības studijas stimulējušas darbu rakstniecībā, un cik līdzīgs vai atšķirīgs ir radošais ceļš.

Sākums tomēr katram savs: Anna dzimusi literātu ģimenē un bērnībā bieži vesta uz izstādēm, bet Svens nāk no mākslinieku ģimenes un jau agri mīlējis lasīt grāmatas.

Anna Auziņa saka, ka nav iespējams nodalīt savu dzīves pieredzi no mākslas pieredzes, bet Svens Kuzmins atzīst, ka vērošana, skicēšana, domāšana un reflektēšana ir tikpat svarīga kā vizuālajā mākslā, tā literatūrā.

Sarunas gaitā – arī par laiku, organizēto sapņošanu un atvērtību, par savu grāmatu ilustrēšanu un dzīves formu veidošanu…

Vizītkartes

Anna Auziņa (1975) – dzejniece, literatūrzinātniece. Jaunībā studējusi glezniecību (1994-1998, Latvijas Mākslas akadēmija, glezniecības nodaļa, mākslas bakalaurs un 1998-2001, figurālās glezniecības meistardarbnīca un maģistrantūra), vēlāk pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju "Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā". Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus – "Atšķirtie dārzi" (1995), "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001), "Es izskatījos laimīga" (2010), "Annas pūra govs" (2017). 2021. gadā iznācis Annas Auziņas debijas romāns "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata".

Svens Kuzmins (1985) – rakstnieks, aktieris, mākslinieks (studējis glezniecību Mančesteras Metropolitēna universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā). Stāstu krājuma "Pilsētas šamaņi" (2016), kā arī romānu "Hohma" (2019), "Dizažio" (2021) un "Skaistums un nemiers" (2023) autors. Etīžu teātra "Nerten" režisors un aktieris, radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" veidotājs. Svena Kuzmina stāsti tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu un spāņu valodā.