Īsi pirms personālizstādes „Klejotāji” atklāšanas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajā ēkā gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis ievērojamo latviešu mākslinieci Helēnu Heinrihsoni. Par nezināmo, kas slēpjas sajūtās; par tēliem un viņu fizisko piederību; par režīmu, kurš var vai nevar piespiest mākslinieku mainīties; arī par krāsām, kas nosaka saturu, sapņiem un vēlmēm šajā raidījumā.

„Nesacentīsimies ar citiem, bet tikai ar sevi!” saka Helēna Heinrihsone, taujāta pēc novēlējuma māksliniekiem. 

No izstādē „ Klejotāji” publicētās informācijas:

Helēna Heinrihsone (1948) aktīvi darbojas kopš 20. gadsimta 70. gadiem un ir viena no ievērojamākajām latviešu māksliniecēm. Viņas darbos vienmēr dominējusi cilvēku attiecību tēma. Heinrihsone pati savu metodi nodēvējusi par “tīru krāsu priekšmetisku glezniecību” – tieši krāsas ir galvenās darba satura un idejas atklājējas. Savā radošajā darbībā Heinrihsone aizvien atsaucas uz vecmeistaru darbiem un vienlaikus turpina pārbaudīt pašai raksturīgo formu robežas, pārliecinoši apliecinot savu lomu laikmetīgās mākslas laukā.