11. maijā Lielajā ģildē festivālā "Latvijas Jaunās Mūzikas dienas" Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un diriģenta Normunda Šnē priekšesumā skanēja pieci pirmatskaņojumi - Asijas Ahmetžanovas "Aprés le chant", kas bija pirmatskaņojums Latvijā, bet pārējie četri - pasaules pirmatskaņojumi: Edgara Mākena "Mūzika lielam ansamblim", Santas Bušs jaundarbs "Lo ferm voler q’el cor m’intra... (lacuna)", Armanda Skuķa "a cis" un Ilonas Breģes Trešais koncerts klavierēm un orķestrim (2023), kas veltīts Normundam Šnē un kurā solists bija Vestards Šimkus.


Ilona Breģe : “Var teikt, ka esam viena paaudze ar Normundu Šnē. Neesam bijuši draugi, tkai kolēģi, bet dažbrīd arī pārstāvējuši konkurējošus mūzikas kolektvus: es Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Normunds tai pat laikā savu lolojumu – Rīgas Festvāla orķestri. Tomēr ir sanācis tā, ka Normunds Šnē gana daudz iestudējis un diriģējis manus skaņdarbus. 1998. gadā Liepājā viņš diriģēja mana Otrā klavierkoncerta pirmatskaņojumu ar mani kā solisti pie klavierēm. Vēlāk – Pirmo simfoniju, vēl vēlāk – Koncertu vijolei un kamerorķestrim, kas atnesa Lielo mūzikas balvu man un solistei Baibai Skridei, bet daļa no šīs balvas pienākas Normundam Šnē un kamerorķestrim Sinfonieta Rīga. Vēl sekoja Trešās simfonijas pirmatskaņojums.
Visas interpretācijas ir bijušas ar lielu izpratni un iedziļināšanos manas mūzikas valodā un vēstjumā, es atceros tās ar lielu siltumu un brīnišķīgām atmiņām. Tāpēc vēlējos sacerēt un veltīt skaņdarbu Normundam Šnē – kā pateicību par manas mūzikas interpretācijām un ar klusu cerību, ka viņš šo mūziku vēlēsies diriģēt un to paspēs izdarīt līdz aktvo skatuves gaitu beigām. Trešā klavierkoncerta pirmatskaņojumu gaidu kā brīnumu, kura atklāsmē liela loma būs arī izcilajam pianistam Vestardam Šimkus.”