Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga mūziķi Dzintaru Mazajā zālē 27. augustā aicināja uz otro tikšanos ciklā “Vasaras vakara kamermūzika”, kas bija veltīts klarnetista Jāņa Tretjuka piemiņai. Koncertu vadīja un ar mūziķiem sarunājās Liene Jakovļeva .

Divas agrīnas pērles un viens meistardarbs jeb - divas dabisku fenomenu apjūsmotas vīzijas un viens tehnokrātijas slavinājums, ko rosinājis kādas citas radošas personības gars.

Volfgangs Amadejs Mocarts Pirmais flautas kvartets Remažorā KV 285
Ilona Meija, flauta
Madara Gaile, vijole
Ivars Brīnums, alts
Māra Botmane, čells

Mocartam kvartetu pasūtinājis ar mūziku labā nozīmē apsēstais nīderlandietis Ferdinands de Žans, kurš meistarīgi spēlējis flautu. Līdz 1945. gadam partitūra gan uzskatīta par zudušu, taču šodien mums ir iespēja baudīt vēl nenoguruši spožu un vitālu Zalcburgas brīnumbērnu.

Klods Debisī “Mazā svīta” (pārlikumā pūšaminstrumentu kvintetam)
Ieva Pudāne, flauta
Pēteris Endzelis, oboja
Mārtiņš Circenis, klarnete
Jānis Semjonovs, fagots
Artūrs Šults, mežrags

Par Kloda Debisī lirikas iedvesmas augli kalpojušas Pola Verlēna dzejas vārsmas un kādas jaunas jūsmīgas sirds veltīts mīlas pavasaris Parīzē. Klavieru duetam komponētā un 1889. gadā pirmatskaņotā svīta visai drīz ieguva ne tikai tumīgākas orķestras krāsas, bet arī vairākas kameransambļa versijas.

Džons Adamss “Shaker Loops” (pārlikumā stīginstrumentu septetam)
Marta Spārniņa, vijole
Anti Kortelainens, vijole
Kristiāna Krūskopa, vijole
Ineta Abakuka, alts
Madara Norbūte, čells
Dārta Svētiņa, čells
Jānis Stafeckis, kontrabass
Diriģents Normunds Šnē

Valodu, ko 20. gadsimta 70. gados pasaulei piedāvāja amerikāņu minimālisma radītāji, steidza apgūt daudzi. Ilgspēlējošu efektu tā atstājusi arī uz Džona Adamsa pasaules redzējumu, kurš vienā no daiļrades augstākajām virsotnēm apcerējis viļņošanās efektu, ko sapludinājis ar minimālisma cilpošanas paņēmieniem.