Paldies, Krišjāni, Jolanta, Kārli, Uldi, Pēteri, Monta, Astrīda, Mart un Daini, par tik skrupulozu koncerta un interpretu vērtējumu! Tomēr "Klasikas" mājaslapas administrācijas sistēmā redzam, ka visi komentāri rakstīti no vienas IP adreses, kas nepārprotami liecina, ka visu deviņu komentāru autors ir viena un tā pati persona. Tālab draudzīgi ierosinām turpmāk savas pārdomas nevairīties paust ar vienu vārdu (vēlams – īsto), ietverot tās vienā komentārā.

Ar cieņu -
Latvijas Radio 3 "Klasika"

Lieliska pēdējā motete! Brīnums, ka ierakstā skan labāk nekā koncertā! Un tik sudrabains soprāns kvartetā VAK jaunpienācējai Natālijai Begmai!

Paldies Kristai par vācu mūzikas interpretācijām, par svaigas vēsmu mūsu mūzikas dzīvē! Mendelsona motetē korī skan tāda cīņa, varonīgums...kamēr teksts ir faktiski Nunc dimittis. Cik žēl, ka nepietiek zināt nosaukumu, bet ir tiešām jāsaprot katrs dziedamais vārds, lai tas izskanētu ar jēgu...

Pirmās apzinātās noskaņas un doma, saistība mūzikai ar tekstu korim parādās motetē Jesu, meine Freude. Būtu labi tā no paša sākuma, tomēr profesionālam korim nevajadzētu 20 minūtes dziedāt, pirms sākt to darīt apzināti un ar jēgu. Iespējams, mēģinājumos šim darbam tika pievērsta lielāka uzmanība, un tas ir atmaksājies. Tikai soprāni frāžu galotnes vienalga bieži dzied intonatīvi neprecīzi - tas notiek pēkšņi - laikam amatieres ar labām balsīm, bet kur tad paliek balss pārvaldīšana?

Domāju, ka zināmu lomu izpildījuma kvalitātē spēlē bieži sastopamā Latvijas profesionālo dziedātāju attieksme - ja ir tutti un samērā vienkārša harmonija, cilvēks šo skaņdarbu ieliek plauktiņā "tur nav ko dziedāt", līdz ar to zaudējot interesi kaut ko meklēt šajā mūzikā. Tas ir stereotips, kas traucē mūzikā iedziļināties un beigu beigās arī kvalitatīvi to izpildīt. Ieradums censties "sarežģītā" mūzikā rada pārcenšanos un stresainu skaņu, savukārt ieradums necensties "vieglā" mūzikā izjauc ansambli un rada neinteresantu un bieži arī netīru skaņu ar neskaidru tekstu. Novēlēsim VAK kā vienībai vairāk entuziasma un individuālās vokālās meistarības katram dziedātājam, un tos abus savienot! Krista, lieliska tempu izvēle, īpaši Singet dem Herrn!

Piekrītu, vislielāko baudu sagādāja tieši šī motete, īpaši pēdējā daļa.

Cik saulaina šī diriģente! Jauki, kā ārzemēs viņu novērtēja. Vācu valodu gan grūti atpazīt, gan koncertā, gan ierakstā.

Biju koncertā. Koris netika līdzi Kristas Auderes līmenim - vēriena, tempu un aizrautības ziņā. Vācu valoda klibo acīmredzami, bez tās vācu mūzika skan jēli, un diez vai Kristai bija laiks to tik ātri visam korim izlabot. Laikam jau šābrīža VAK vislabāk izdodas atskaņot latviešu kora mūziku.

Silabriedis gan labi izrunā skaņdarbu nosaukumus vāciski! Lūk konsultants gatavais. Viņam taču ir arī dziedāšanas pieredze.

VAK Latvija dzied vācu valodā vai kaut kādā savā? Pirmais vārds skan kā "kōm", kaut gan tas patiesībā ir "komm", ar izdziedātu O, bet īsu; un dubultais M, obligāti! Gaidīsim kad akadēmiskais koris pieaicinās tādu mūziķi-pedagogu, kurš pārzina runājamo un dziedamo vācu valodu un var konsultēt arī visu kori. Viņam jābūt diriģentam un dziedātājam, ar Latvijas, Austrijas, Dānijas un Vācijas pieredzi, un tāds Latvijā ir!
Pirmajā motetē soprāni dzied netīri un bieži skan agresīvi, aizvainoti un šķībi, nav vienoti muzikāli domājošas grupas, u ir sajūta ka soprāniem ir gŗūti un neērti. Tas sabojā visu iespaidu par skaņdarba saturu, to ir grūti uztvert.