Viesojamies Latgales vēstniecībā GORS 24. maija vakarā, kad Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava atgriezās pie Emīla Dārziņa (1875–1910) mūzikas un dzīvesstāsta – nu jau 150. jubilejas gadā. Pirms15 gadiem ciešām saitēm sietajā tandēmā ar režisoru Uģi Brikmani (1956–2018) tika veidots muzikāli teatrālais uzvedums, pievienojot komponista skaņu rakstiem vācu rakstnieka Hermaņa Heses (1877–1962) pasakas „Stabules sapnis” kontrapunktu. Nu rastas  jaunas sakarības un vērtības, jeb, kā teic Sigvards Kļava sarunā ar Dinu Dūdiņu;Kurmiņu: „Latviskā piederība ir šobrīd vajadzīga kā nekad”.

Aktiera Mārtiņa Vilsona lasījumā iekļaujas arī Kārļa Skalbes (1879–1945) dzejas rindas, vārds savijas ar pianista Riharda Plešanova spēlēto, bet kordziesmas mijas ar solodziesmām, kurās muzicē kora solisti Nora Kalniņa, Agnese Pauniņa, Jānis Kurševs un Gundars Dziļums.
Uzvedumā skan „Melanholiskais valsis”, kordziesmas „Jūs kalni un jūs lejas”, „Tu esi kā puķe”, „Sapņu tālumā”, „Nāru dziesma” , „Minjona”, „Ciānas bērni”, „Mēness starus stīgo”, „Ja uz Betlēmi es ietu”, solo dziesmas „Aizver actiņas un smaidi”, „Mātes gars”, „Kaut reizi vien”, „Mana laime”, „Tevi atstāju”, „Vēl tu rozes plūc”, „Kad būs as’ras izraudātas”, „Teici to stundu”, „Pazudusī laimīte”, „Mātes dziesmiņa”, „Kā zagšus”.