23. decembrī 50. dzimšanas dienu svin aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, tāpēc "Klasika" sūta sveicienus ar ierakstiem no dzejas un mūzikas programmas "Brīdis pēc vakariņām”, kas jaunajā kultūrtelpā "OratoriO” izskanēja 26. septembra vakarā.

Dzeja Rēzijai Kalniņai vienmēr bijusi svarīga. Viņa to lasa kā vienatnē, tā kopā ar draugiem. Šajā reizē kopā ar pianistu Andreju Osokinu tapa pirmā poētiskā izrāde par latvisko stiprumu un vienlaikus arī trauslumu, kurā latviešu komponistu miniatūras un improvizācijas tika papildinātas ar Daces Micānes-Zālītes dzeju no jaunā krājuma  "Zalktenes divas saules”.

Raidījumā skan ieraksti no Rēzijas Kalniņas un Andreja Osokina kopīgi veidotās izrādes mūzikas un drāmas telpā "OratoriO” šī gada 26. septembrī, kad Rēzijas lasījumā skanēja Daces Micānes-Zālītes dzeja no krājuma "Zalktenes divas saules”, bet Andreja interpretācijā- Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa, Imanta Zemzara, Ādolfa Skultes, Volfganga Dārziņa, Pētera Vaska, Jura Karlsona un Emīla Dārziņa mūzika gan oriģinālās versijās, gan arī aranžējumos un improvizācijās.

Rēzija Kalniņa: "Šī sadarbība ir neizsakāmi radoša, jo jau Andrejs pats ir ļoti radošs, nāk pats ar saviem piedāvājumiem. Interesanti, kā šajā gadījumā dzeja saliekas kopā ar mūziku – cik mūzika no mana skatījuma ir līdzvērtīga tieši šai dzejai, Daces Micānes-Zālītes redzējumam par divām saulēm. Šos dzejoļus viņa rakstījusi desmit gadu garumā, dzīvojot Amerikā un ilgojoties pēc Latvijas. Tās divas saules nozīmē to, ka esi zem vienas saules, bet ilgojies pēc otras…"