2025. gada 12. decembrī Kongresu namā Liepājas Simfoniskā orķestra galvenai diriģents Guntis Kuzma vadīja Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un pirmoreiz sadarbojas ar Latvijas Radio kori, kura balsīs izskanēja Rutas Paideres opuss "Sens vējš" (2015)
Programmas centrā - divi Ludviga van Bēthovena darbi. Koncerts tika noslēgts ar gaišo Otro simfoniju, bet pirmajā daļā ar Reiņa Zariņa solo - Otrais klavierkoncerts.
Komponiste Ruta PAIDERE par opusu “Sens vējš”: “Sens vējš manā iztēlē savieno laikus ar distanci un objektivitāti, kura piemīt tikai dabas fenomeniem. Tas ir brīvs un neprognozējams, vienlaikus caurspīdīgs, bet negrozāms un nemanipulējams, pavisam elementārs un pilnīgi neiz-
protams. Lai šīs iezīmes kādā noteiktā veidā netieši atklātos arī manā darbā, izvēlējos nevis tekstu ar konkrētu emocionālu, simbolisku vai aprakstošu saturu, bet gan tikai vienu vispārinošu vārdu, toties dažādās valodās – “vējš“.
Grieķu valodā anemos nozīme ir gan vējš, gan elpa – vējš kā pasaules elpa? Senie skandināvi vēja apzīmēšanai izmantoja fonētiski sevišķi spēcīgu vārdu vindr – vēja fenomenam vikingu kā jūrasbraucēju kultūrā piemita eksistenciāla nozīme un sprituāls spēks. Wint seno ģermāņu valodā, savukārt, ir saistīts ar laika apstākļiem kopumā, kamēr air angliski ir vienkārši gaisa plūsma, dziedāšanas fizikālais pamats.
Savā darbā tiecos pēc maksimāli intensīvas kora un orķestra balsu, kā arī temperamentu sapludināšanas vienotā un šķietami nebeidzami ilgā frāzē, vienlaikus sekojot dziedāšanas metaforai kā slēptai vadlīnijai. Centrāla nozīme kompozīcijas uzbūvē ir arī dinamikas slāņiem, te domājot crescendo (skaļāk) un diminuendo (klusāk) polifoniju, kas simbolizē ieelpu un izelpu jeb pašu elpošanas procesu.
Koncertā tika pirmatskaņota darba “Sens vējš“ otrā redakcija ar vairākām jaunām epizodēm un dubultu hronometrāžu.”
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.












Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X