Ciklā "Latvijas koncertzālēs" piedāvājam noklausīties Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga jaunās koncertsezonas atklāšanas koncertu, kas Lielajā ģildē notika 18. septembrī.

Tā programmā - mūsdienu latviešu simfoniskā mūzika, ko pārstāvēja Agnetas Krilovas Otrās simfonijas pirmatskaņojums, satikās ar Vīnes klasiku: Jozefa Haidna 28.simfoniju un pagājušā gada lieljubilāra Ludviga van Bēthovena 1.klavierkoncertu.

Kā īpašais viesis un ļoti gribēts solists, ar kuru orķestrim Sinfonietta Rīga jau bijusi lieliska sadarbība pirms 3 gadiem, tika gaidīts pianists Jevgeņijs Sudbins. Taču diemžēl saslimšanas dēļ viņš atbraukt nevarēja un viņu aizvietot nācās šobrīd Amerikā dzīvojošajam uzbeku pianistam ar uzlecošas zvaigznes slavu Behzodam Abduraimovam. Tieši kā spilgtam un pa karjeras kāpnēm strauji kāpjošam pianistam, viņam bija paredzēta uzstāšanās festivālā "Rīga Jūrmala" pagājušajā gadā, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ tika atcelts. Arī šīgada festivālā kādu iemeslu dēļ Behzodam Abduraimovam neizdevās piedalīties, taču iespēju atbraukt uz Latviju viņam sagādāja operatīvā vajadzība pēc aizvietotāja Rīgas koncertā.

Agnetas Krilovas Otrā simfonija, kas izskanēja koncerta 1.daļā, ir orķestra Sinfonietta Rīga pasūtinājuma darbs, mudinot mūsdienu latviešu autorus radīt kamersimfonijas. Tieši – simfonijas. Agneta Krilova tai devusi nosaukumu "Uz jauno pasauli", atklājot, ka tajā aplūkotas komponistes izjūtas un pārdomas par laiku, kurā dzīvojam šobrīd, esot ceļā uz jaunu pasauli.

Domājot horizontālā līmenī, mēs dzīvojam tagadnes dzīvi ar pagātni un nākotni, bet simfonijā horizontālā līnija cieši savijas ar vertikālo līniju, akcentējot garīgo aspektu. Parasti simfoniju cikla centrā ir pirmā un pēdējā daļa, bet man visa filozofijas esence izteikta otrajā un trešajā daļā.

Simfoniju atklāj mazā cilvēka sauciens pēc jaunas pasaules, ko cauri orķestrim iznes trompetes solo. Te dzirdami galēji reģistri ar oktāvu lēcieniem un piccolo flautas gari izturēti skaņu pīkstieni, kas atgādina telefona signālu, gaidot zvana savienojumu.

Otrā daļa Limbo ir starpstāvoklis vai šķīstītava starp bijušo un nākamo. Esot šādā stāvoklī, mums tiek dots laiks padomāt un pārdomāt. Kristietībā to dēvē par šķīstītavu, kur nonākot tiek izšķirts cilvēka liktenis par paradīzi vai elli. Arī mūzikas terapijas improvizācijās pastāv limbo stāvoklis, kad terapeits ar pacientu improvizē un caur mūzikas improvizāciju mēģina atrisināt kādu problēmu un jautājumu. Pēc šī stāvokļa paliek jautājums – kas būs tālāk? Ļoti daudz esmu izmantojusi oktāvu lēcienus, kas simbolizē piedzīvoto distancēšanās laiku, kad šī distance ļāva paskatīties vienam uz otru no cita rakursa un skatupunkta. Limbo daļas pamatā izmantoti divi teksti: "Ave Maria, Gratia plena" un "Dieva tēva, Dieva dēla un Svētā gara vārdā, Āmen." Vienu no līnijām aizsāk alta flauta, otru – kontrabasi, kam pievienojas viss orķestris, ritmizējot lūgšanas tekstu. Jo šķīstītavā, esot limbo stāvoklī, mēs bieži vien lūdzamies. Manuprāt cilvēkiem un cilvēcei šodien ir vajadzīga palīdzība, ko, iespējams, var sniegt baznīca un lūgšana, jo tieši kristietība ir ienesusi empātiju. Limbo lūgšana reizē ir izmisīgs sauciens pēc palīdzības.

Trešā daļa "Restart Rondo" ir klasisks rondo, kas aicina dzīvi padarīt rotaļīgāku, taču mēs atgriežamies atpakaļ – kā centrifūgā, kas griež mūs uz riņķi un neļauj izkļūt ārā.

Pirmajās trīs daļās komponiste ieaudusi arī trompetes solo motīvu, kas simbolizē ‘nekādu personāžu’ – bezpersonisku cilvēku, kurš nespēj izzināt savas vēlmes, nav ne ļauns, ne labs. Tādu personību šodien ir daudz, un viņi nevis cenšas, bet gan ļoti grib kaut ko jaunu. Finālā šo personāžu vairs nav, jo tēlam kā simbolam nav atrisinājuma. Taču finālā ir ietverts SOS signāls, kas tulkojumā nozīmē "Save our Souls" ("Glāb mūsu dvēseles"). Te atkal vietā ir II daļas lūgšanas tēma, kas darbojas caur šo SOS signālu.

Agneta Krilova

***

Koncerta 2. daļas programmā – Jozefa Haidna 28. simfonija un Ludviga van Bēthovena 1. klavierkoncerts ar solistu Behzodu Abduraimovu. 31 gadu vecais uzbeku pianists starptautisko uzmanību piesaistīja, 18 gadu vecumā kļūstot par jaunāko laureātu Londonas Starptautiskā pianistu konkursa vēsturē. Šobrīd Behzods dzīvo Amerikā, koncertē visā pasaulē un saņem jūsmīgas kritikas par saviem solo albumiem.

***