Ciklā „Latvijas koncertzālēs” pārraidām pianista Riharda Plešanova solokoncertu, kas Mazajā ģildē notika šī gada 15. jūnijā. Tā programmai mūziķis bija izraudzījies četras klaviersonātes: Paula Dambja Monosonāti, Ludvigs van Bēthovens 30. sonāti Mimažorā op. 109, Anrī Ditijē Sonāti op.1 un Aleksandra Skrjabina Ceturto sonāti.

Doma par četru sonāšu vakaru dzimusi nejauši, kad mūziķa rokās nonāca šie četri darbi, katrs ar savu stāstu. Pauls Dambis savā "Monosonātē", ko Rihards pirmatskaņojis 2023. gadā, ievij latviskas intonācijas un folkloras elementus, kas tiek transformēti caur biezām un kolorītām harmonijām. Sonātes beigās autors sasniedz apskaidrību un dod mums atbildes par cilvēka dzīves jēgu. Par līdzīgām tēmām savā vienā no pēdējām sonātēm op. 109 runā arī Ludvigs van Bēthovens. Abas šīs sonātes šķir ievērojama laika līnija – 200 gadi.

Par "franču moderno romantiķi" dēvētais Anrī Ditijē savu klaviersonāti izvērš kā lielu simfonisku fantāziju. Lai gan skaņdarbā, kas pirmatskaņots 1948. gadā, var just daudz impresionistisku krāsu, tā caurstrāvo arī Otrā Pasaules kara radītās traģiskās sekas. Savukārt Aleksandrs Skrjabins savā ceturtajā klaviersonātē caur eiforisku lidojumu tiecas pēc gaismas uzvaras pār tumsu.