Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienu, 2024. gada 18. novembrī Orķestris “Rīga” saviem klausītājiem bija sarūpējis īpašu muzikāli poētisku dāvanu, kuru nu laiks baudīt ierakstā.

Atsaucoties Orķestra “Rīga” mākslinieciskā vadītāja Valda Butāna aicinājumam, komponists Arturs Maskats radījis vokālo ciklu ar romantiskā latviešu klasiķa Friča Bārdas dzeju. Koncerta nosaukumā ieausts jaundarba vēstījums – emocionāls un patriotisks cieņas apliecinājums Latvijas dabai, kurā cildināti tās ainaviskie gleznojumi. Par romantisko triptihu komponists teic: “ar aizkustinošu sirsnību šis mūsu lielais dzejnieks runā par mūsu dzimtenes Latvijas dabu, cilvēkiem, apdzied tīru un dziļu mīlestību. Šīs sajūtas arī vēlējos ietērpt savā mūzikā.” Vokālais cikls, kas veidots Mihailam Čuļpajevam un Orķestra “Rīga” pūšaminstrumentu ansamblim, izskanēja harmoniskā tenora un orķestra instrumentu saskaņā diriģenta Valda Butāna vadībā.

Valsts svētku koncertā pirmatskaņojumu piedzīvoja arī skaņdarbs “Himna aplenktajai pilsētai”, kas ir  Latvijā dzīvojošā amerikāņu komponista Džeikina Edvarda Pusona (Jachin Edward Pousson) cieņas apliecinājums Latvijai un veltījums ukraiņu tautai cīņā par neatkarību. Komponista jaunradi iedvesmojusi 2023. gada novembrī veiktā humānajā misija uz Ukrainas pilsētām starp Ļvivu un Kijivu: “Toreiz klātienē piedzīvoju, kā kaimiņvalsts cīnās par savu neatkarību, identitāti un nākotni, spītējot iznīcības draudiem. Dziļi personiskā līmenī darbs ir veidots, lai atspoguļotu cilvēka dvēseles stāvokli uzbrukuma laikā – emociju virzību no aizdomām un nodevības līdz apjukumam, zaudējumam, sāpēm un izmisumam, kam seko grūts un  ilgs, bet galu galā triumfējošs piedošanas, izlīguma un jaunu cerību ceļš, kurā tomēr saglabājas iekšējas bažas par nākotni.” Kompozīcija veidota kā drosmes himna pilsētai,  kas atrodas uzbrukuma priekšā – pagodinājums tās cilvēkiem cīņā par neatkarību, vienlaikus izgaismojot arī Latvijas vēsturisko ceļu uz brīvības atgūšanu.

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas koncertā pirmo reizi tika atskaņota arī komponista Viļņa Šmīdberga “Raudu deja” (2004) pūtēju orķestra redakcijā. Skaņdarbs, kas pārlikumos mainīgiem sastāviem izpildīts arī ar nosaukumu “Karuselis”, ir skarbs un emocionāls komponista aicinājums ikkatram no mums vērst uzmanību uz laika un sabiedrības procesu cikliskumu: “Karuselis – tā ir griešanās ap savu asi, deja ar savām sāpēm un ciešanām. Paiet gadu simti un tūkstoši, taču cilvēks maz mainījies. Ļoti maz mācījies no savām kļūdām”, tā reiz par skaņdarbu teicis Vilnis Šmīdbergs. 

Plašajā koncerta programmā Viļņa Šmīdberga pārlikumā izskanēja arī Zigmara Liepiņa kinematogrāfiskiem motīviem caurvītā svīta “Sarkanais Mežs” (2022) un komponistes Santas Ratnieces smalkjūtīgais cieņas apliecinājums Latvijas dabai skaņdarbā “Pļavas” (2019).