24. martā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē festivālā "Baltijas mūzikas dienas" izskanēja trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku un uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas.

Lietuvu pārstāvēja stīgu kvartets Chordos, kurš izveidots 1997. gadā, ilgstoši popularizējis lietuviešu mūziku ārzemēs, devis Lietuvas publikai plašu un aktuālu laikmetīgo repertuāru. Chordos vairākkārt bijuši pirmie pasaulē atzītu opusu atskaņotāji Lietuvā. Jānosauc stīgu kvarteti, kam autori Mortons Feldmans, Ģerģs Ligeti, Džordžs Krams, Terijs Railijs, Stīvs Reihs, Gevins Braiers u. c. Kvartets koncertējis Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Latvijā, Krievijā, Beļģijā, Francijā, Austrijā, Norvēģijā, Polijā, Čehijā, Ēģiptē un Turcijā. Kvarets ievērojami bagātinājis Lietuvas Nacionālā Radio fonotēku ar lietuviešu un ārzemju komponistu sarakstīto kvartetu ieskaņojumiem. Ansamblim jaundarbus veltījuši daudzi skaņraži.
Patlaban kvartetā spēlē: Ieva Sipaitīte un Vaida Paukštiene (vijoles), Roberts Bliškevičs (alts) un Arns Kmieļausks (čells).

Programmā:

Selga Mence (1953) Stīgu kvartets
I "Melodijas tapšana"
II "Pavedieni un mezgli"
III "Domas"

IV "Kustība

"Stīgu kvartets sacerēts 2012. gadā, tā pirmatskaņotāji bija Sinfonietta Rīga stīgu kvartets. Kvartetam nav nosaukuma. Bet, ja būtu, tad sauktos "Procesi". Tie ir četri dažādi procesi, katrai daļai savs. Pirmais ir melodijas tapšana, otrais – pavedieni un mezgli, trešais – domas, bet pēdējā daļa ir kustība: kaut kur steidzies, kaut kur skrien, bet atduries turpat, kur sāki. Skaņdarbā ir arī muzikālas viltības: piemēram, meklējot melodiju, atrastās skaņas savirknētas 12 toņu sērijā, taču, pieliekot harmonijas, “izskaitļotā” sērija skan kā klasiska, skaista melodija.

Vīkints Baltaks (1972) b(ell tree) stīgu kvartetam

Stīgu kvartets b(ell tree) tika sarakstīts Arditti Quartet. Iesākumā tas bija skaņdarbs elektronikai ar govju zvaniem kā skaņas avotu. Pēcāk elektronikas skaņas no jauna tika interpretētas stīgu kvartetam. Komponistus joprojām nodarbina psihoakustika, centieni izmainīt laika uztveri. Baltaks saka – nav iespējams izbēgt no temporalitātes. Tomēr ir iespējams mēģināt nojaukt laika linearitāti. Un te komponists ņem talkā stāstu. Baltaks piemin iedvesmu no Gogoļa stāsta “Vijs”, tajā jauns vīrietis pūlas aizbēgt no raganas, tomēr allaž nonāk pie viņas atpakaļ. Šo ideju par nekur netikšanu komponists redz kā mēģinājumu nojaukt linearitāti. Tā ir premisa Stravinska mozaīkformai, Štokhauzena momentformai un sēkla, ar kuru Baltaks uzsāka rakstīt Ķelnes Rietumvācu Radio pasūtījumu, strādājot Parīzes IRCAM.


Helēna Tulve (1972) Nec ros, nexc pluvia… stīgu kvartetam

nec ros, nec pluvia... (nedz rasa, nedz lietus...)
Nedz rasa, nedz lietus neapžēlo šos saulē apsvilušos akmeņus.
Klusu smilšu dūmaka atsedz vēja ceļus.
Tuksneša mēmums atstumj gaismu, noliedz ūdeni un dzīvību.
Neredzamas takas ved otrpus vientulībai drūmajā naktī.
Migla izgaist.
Nāk miegs.
(Daļēji balstoties Žana Marī Gistava Leklēzio darbā “Tuksnesis”)

Kristups Bubnelis (1995) Ad Infinitum… stīgu kvartetam

Stīgu kvartets Ad Infinitum... apbalvots ar pirmo godalgu Otrajā starptautiskajā Eduarda Balša jauno komponistu konkursā 2021. gadā. “Darbā pētītas iespējas, ko sniedz dabiskā virstoņu rinda, kā arī marko un mikro laika fenomens. Ad Infinitum... izriet no mana agrāka darba orķestrim “Sabiezējošā gaisma” (Thickening Light), bet kvartets man deva iespēju izpētīt vēl smalkākas skaņu attiecības starp instrumentiem. Te darbojas dažādi spēki un enerģijas: pievilkšanās, atgrūšana, piesātināšanās un citi. Darbu pabeidzu tieši pirms pandēmijas iesākuma, kompozīcijā nedaudz apcerēta cikliskas kustības ideja (skatīt kvareta nosaukumu), kas risināta ar formāli atkārtotiem muzikālajiem materiāliem.”