Aicinām baudīt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīto koncertu "Mūsu Latvija" Lielajā ģildē!

Koncertā piedalās orķestris "Rīga", saksofonisti Oskars Petrauskis un Arvīds Kazlausks, diriģents Guntis Kuzma, bet koncertu vada Signe Lagzdiņa. Koncerta režisore - Daina Kricmane-Vilciņa.

Divas Televīzijas un Radio personības – Olafs Pulks un Māra Eglīte - dalās ar atmiņām par 1990. gada 4. maiju, par savu Latviju stāsta arī orķestra mūziķi, skan saruna ar saksofonistu Arvīdu Kazlausku.

Programmā:

Jāzeps Vītols – Svīta "Dārgakmeņi" Viļņa Šmīdberga pārlikumā

I. daļa "Ametists"
II. daļa "Smaragds"
III. daļa "Pērles"

Alvils Altmanis – Balāde pūtēju orķestrim "Reiz sensenos laikos" (pirmatskaņojums)

Rihards Zaļupe – Svīta Palatine Celebration ("Palatīnas svētki")

I. "Rīts Palatīna kalnā"
II. "Domiciāna stadions"
III. "Farnēzes aizliegtais dārzs"
IV. "Apollona templis "Palatīna""

Ilona Breģe – "Saulains stūrītis" (saksofona solo – Oskars Petrauskis un Arvīds Kazlausks)

Imants Kalniņš – Ceturtās simfonijas 1. daļa

***

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienas svinību ietvaros Orķestris “Rīga” īsteno koncertprogrammu "Mūsu Latvija", kurā tiek cildināti dažādu paaudžu latviešu komponisti un viņu sacerētā mūzika.

Koncerta mākslinieciskā ass balstās brīvības svinēšanas konceptā – pacilātība, gods, prieks par brīvu, drošu, dzīvu un gaišu Latviju.

Pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults - diriģents Guntis Kuzma.

Koncertprogrammā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.

Jāzepa Vītola simfoniskā svīta "Dārgakmeņi" un tā daļas – "Ametists", "Smaragds", "Pērles", "Rubīns" un "Briljants" – tapusi brīvās Latvijas laikos, 1924. gadā, un, iespējams, aiz grezno dārgakmeņu tēliem gleznaini simbolizē tā laika Latvijas dārgumus – dabu, vērtības un cilvēka domu. Skaņdarbs oriģināli radīts simfoniskajam orķestrim, bet tā aranžējumu pūtēju orķestrim veidojis komponists Vilnis Šmīdbergs.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija ir leģendāra latviešu mūzikas vēsturē, un tās fragmenta atskaņojums sniegs psiholoģiski smalku tā laika portretējumu. Simfonija sacerēta 1973. gadā, sintezējot rokmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementus, tādējādi simbolizējot stāstu par tā laika cerībām uz mīlestību un brīvību, kurām šķietami nav lemts piepildīties.

Mūsdienās komponēto mūziku pūšaminstrumentu orķestrim pārstāv komponistu Ilonas Breģes, Riharda Zaļupes un Alvila Altmaņa mūzika.

Ilonas Breģes "Saulains stūrītis" diviem saksofoniem un pūšaminstrumentiem sacerēts 2011. gadā Aspazijas dzejas ietekmē, un to kopā ar orķestri atskaņos solisti Oskars Petrauskis (soprāna saksofons) un Arvydas Kazlauskas (tenora saksofons).

Riharda Zaļupes koncertsvīta "Palatīnas svētki" rakstīta, iedvesmojoties no izcilā itāļu gleznotāja Džovanni Batistas Piranēzi ((Giovanni Batista Piranesi, 1720–1778) gleznas "Cēzara pilsdrupu paliekas Palatīnā", tādējādi attēlojot pilnīgi citu vēstures laiku, taču rodot neapšaubāmu pārliecību par mūsdienu pūšaminstrumentu orķestra spēcīgo skanējumu, kas nereti tuvinās simfoniskā orķestra intonācijām.

Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvo Alvila Altmaņa balāde pūtēju orķestrim "Reiz sensenos laikos". Tas, par cik seniem laikiem skaņdarbā stāstīs komponists, lai paliek mums visiem kā pārsteigums, gaidot un saklausot šī skaņdarba vēstījumu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā svētku koncertā.