Diriģenta Kaspara Putniņa dzimšanas dienā skan ieraksts no Jaunās mūzikas festivāla „Arēna” atklāšanas koncerta 16. oktobrī Rīgas Sv.Jāņa baznīcā.

Festivāls „Arēna” pirmoreiz notika 2002. gadā un šogad svin 20 gadu jubileju. Zīmīgi, ka viens no tā idejas autoriem bija arī diriģents Kaspars Putniņš, kura pārziņā bija šīgada festivāla atklāšanas koncerts. Sadarbojies ar izciliem pasaules līmeņa kolektīviem un rosinājis virkni jaundarbu tapšanu, arī šoreiz Kaspars Putniņš kopā ar Latvijas Radio kori piedāvāja konceptuāli vienotu programmu „Štokhauzens un latvieši” -  Mārtiņa Viļuma un Santas Ratnieces īpaši Latvijas Radio korim komponētus jaundarbus, kā arī vācu avangarda autora Karlheinca Štokhauzena hipnotisko darbu Stimmung sešām balsīm un sešiem mikrofoniem.

Mārtiņš Viļums. (1974) Lux aeterna (pirmatskaņojums)    

 Skaņdarba nosaukums un kompozicionālā pamatdoma saistīta ar rekviēma daļu Lux Aeterna. Kā stāsta autors, “muzikālā ideja saistāma ar nodzisušu “dzīves gaismu”, kura no jauna tiks izgaismota dažādos skaņas tembra un spektra uzslāņojumos”. Idejas realizācija balstīta uz  komponista  muzikālās valodas estētiskajiem principiem  –  ēnas skaņu dimensijas tiks izspoguļotas un atdzims harmonijas telpas starojuma spulgos.

Santa Ratniece (1977) „Nakts gaisma” (pirmatskaņojums)  

Komponiste Santa Ratniece: “Manā daiļradē reliģisko un mistisko tekstu izmantošana ieņem īpašu vietu. Līdz šim esmu komponējusi gan ar Sv. Asīzes Franciska (Fucco celeste), gan Sv. Katrīnas no Sjēnas (El mirollo de l’arbore), gan Sv. Asīzes Klāras (My soul will sink within me) tekstiem. Liturģiskus tekstus esmu izmantojusi retāk – Sālamana Augsto dziesmu kora skaņdarbā Nada el layti. Jaunajā  skaņdarbā "Nakts gaisma" izmantots Nunc dimittis  jeb Svētā Simeona slavas dziedājums, kas, tāpat kā pats  stāsts par  Sv.  Simeonu no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas, veido tiltu ar mūsdienām un ir dzīvs un aktuāls visos laikos.  Šajā darbā es koncentrējos uz gaismu. Svētā Simeona dziesma sākas ar vārdiem par došanos pie miera jeb –  mūžīgā miera, ar pateicību Dievam par dienas gaismu, kas nepazūd arī nakts tumsā. Tas liek mums izjust un paļauties uz to, ka tādas nakts tumsas itin nemaz nav un ir tikai “nakts gaisma”. Šis ir brīdis, kad jaundzimušais Jēzus atklājas kā gaisma un ir glābšanas nesējs mums visiem.” 

Mārtiņš Viļums The Fate Of King Lear’s Children  (jaunas versijas pirmatskaņojums)

Kompozīciju veido divas, polifoni izkārtotas tekstuālās līnijas  –  tematisko un saturisko kodolu veido īru leģenda Karaļa Līra bērni  angļu valodā, kas stāsta par  Līra bērniem, kuriem pamātes noburtiem  lemts klīst  jūrās  900 gadus, savukārt otrs ir sens druīdu teksts par radošo maģiju, enerģētiskām struktūrām cilvēkā un kā tās izpaužas poēzijas mākslā.