Atgriežamies Latvijas Komponistu savienības rīkotā festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025" koncertā 9. maijā LU Lielajā aulā, kurā Latvijas Radio koris Sigvarda Kļava atskaņoja Andra Dzenīša, Santas Ratnieces, Artūra Grīnupa un Pētera Vaska darbus.
Programmā:
Andris Dzenītis "Miers ar dzīvām acīm", ar Knuta Skujenieka vārdiem (2024)
Santa Ratniece My soul will sink within me, ar Asīzes Franciska vārdiem (2016, Latvijas pirmatskaņojums)
Andris Dzenītis Eripe me, Domine (pirmatskaņojums)
Artūrs Grīnups (1931-1989) Simfoniski oratoriāls monuments Kerubīnī piemiņai (Anitras Tumševicas orķestrācijas pirmatskaņojums)
Pēteris Vasks "Pirmā zālē", ar Friča Bārdas vārdiem (pirmatskaņojums)
Instrumentālās grupas sastāvā:
Vita Rozēna-Gaļicka, flauta
Māris Kuģis, oboja, angļu rags
Sigurds Lallo, klarnete, basklarnete
Aleksandrs Žiguļičs, fagots, kontrafagots
Artūrs Šults, mežrags
Ivo Krūskops, sitaminstrumenti
Elizabete Gulbe, arfa
Agnese Kanniņa, vijole
Kristiāna Krūskopa, vijole
Klinta Kluce, alts
Kārlis Klotiņš, čells
Haralds Arnis, kontrabass
Andris Dzenītis: “Šie nelielie darbi pieder tai manu pēdējos gados rakstītajai opusu līnijai, kas radušies bez jebkāda aicinājuma, pasūtinājuma vai konkrēta mērķa. Tīras iedvesmas rezultātā. Radušies pie klavierēm, ar zīmuli, uz nošu papīra, ilgā neapzinātības meditācijā taustoties pēc īstajām skaņām. Vienīgais daudzmaz apzinātais mērķis ir šo darbu pieejamība izpildītājam, neprasot ne sevišķas tehniskas prasības, ne estētiskus izskaidrojumus.
Personiskās retrospekcijas kontekstā tas ir nopietns izaicinājums man pašam sev, taču nenoliedzami arī gandarījums, jo redzu, ka manis šādi radītā mūzika dzīvo, tiek atskaņota.
“Miers ar dzīvām acīm” pirmatskaņots pērn Gulbenē, dziedot korim “Harmonija”, Eripe me, Domine (“Izglāb mani, Kungs”) pirmatskaņojumu piedzīvo šovakar – tā vienojāmies ar Sigvardu Kļavu, kam notis biju nosūtījis pēc uzrakstīšanas janvāra sākumā.
“Miers ar dzīvām acīm” ir ārkārtīgi tīra, trausla un dzelmju dziļa Knuta Skujenieka dzeja, kuras skaistumu man gribējās satvert skaņās. Eripe me, Domine – saīsināts, bet ļoti būtisks 140. psalma variants: “Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, pie Tevis es patveros. Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs.” Manuprāt, šo vārdu nozīmi nav jāpaskaidro.”
Santa Ratniece: “2016. gadā amerikāņu korim The Crossing un International Contemporary Ensemble komponētais opuss My soul will sink within me (“Mana dvēsele nogrims manī”) ir viens no septiņu komponistu jaundarbiem, kas izskanēja koncertā
Seven Responses blakus Dītriha Bukstehūdes septiņu kantāšu ciklam Membra Jesu Nostri. Mana “atbalss” jebšu “komentārs” vai “atbilde” izskanēja pēc Bukstehūdes cikla fināldaļas Ad Faciem.
Skaņdarba tapšanai iedvesmojos no Svētās Asīzes Klēras vēstulēm Svētajai Prāgas Agnesei. Svētajai Asīzes Klērai bija ļoti maiga sirds, viņa bija viduslaiku itāliešu mūķene un svētā, un ļoti tuva Svētā Asīzes Franciska draudzene. Viņi viens otram bija neizsmeļams iedvesmas avots.”
Savdabīgs, kaut nepabeigts un ilgu laiku tikai klavierizvilkumā pieejams ir vienīgais Artūra Grīnupa lielformāta koropuss “Simfoniski oratoriāls monuments Luidži Kerubīni piemiņai”. Tas rakstīts 1980. gadā jauktam korim, solistiem, sitaminstrumentiem un orķestrim ar katoļu mesas un paša komponista tekstiem. 2001. gadā šim opusam ar radošu pietāti pieķērās Aivars Kalējs, klavierizvilkuma instrumentālo daļu pārstrādājot ērģelēm uz sitaminstrumentiem, savukārt šajā koncertā Grīnupa kompozīcija pirmoreiz skan Anitras Tumševicas jaunveidotajā orķestrācijā. Komponiste komentē: “Smalkai partitūrai nepieciešama delikāta pieeja ar izpratni par autora iecerēm, vīzijām un domām.Profesionāls izaicinājums nolasīt autora ieceri no rokraksta apvienojumā ar intriģējošu instrumentācijas darbu, pārliekot to lielākam sastāvam, tas ir tas, ko es īsumā varētu teikt par šī mākslas darba tapšanu.
Muzikālā sacerējuma interpretācija kā svarīgākā sadaļa muzikālā brīnuma tapšanā tomēr ir jāatstāj diriģentam, kurš pavisam noteikti ļaus autora sacerētajai mūzikai uzziedēt un iekrāsoties dažādās krāsās.”
Pētera Vaska dziesma“Pirmā zāle”, kas izklastīta vien 61 taktī, tapusi pagājušajā vasarā Amatciemā, vienas dienas laikā. Tas esot īstens iedvesmas darbs, kuram spārnus devušas Friča Bārdas pārlaicīgi skaistās dzejas rindas. Tā dziedama ļoti lēnām, ļoti klusām un dziļā godbijībā. Dinamikas amplitūda te tik tiešām ir neierasti kompakta – no pp līdz mp kulminācijas brīdī.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X