Festivāla "Čello Cēsis" simfoniskais koncerts 14. septembrī koncertzālē "Cēsis", kura programmā bija   uvertīra Riharda Vāgnera operai "Loengrīns" (1813), Sergeja Prokofjeva Koncertsimfonija čellam un orķestrim miminorā op. 125 (1952) ar Danjilo Isjizakas solo un Filipa Glāsa Dubultkoncerts vijolei un čellam ar orķestri (2010), kurā solistes bija māsas Balanas - vijolniece Kristīne un čelliste Margarita

Laikraksts The Times raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni BALANAS kā “žilbinoši virtuozu” mūziķi. Viņa ir viena no visstraujāk plaukstošajiem talantiem uz pasaules skatuvēm, prestižās Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.

Kristīne Balanas absolvējusi Karalisko Mūzikas akadēmiju, kur viņa mācījās pie Ģerģa Pauka, un Hansa Eislera Mūzikas augstskolu Koljas Blahera klasē, savukārt patlaban viņas mentors ir Leonīds Kavaks.

Kristīne spēlē 1787. gada Antonio Graņāni vijoli, ko viņai laipni aizdevis The Little Butterfly fonds ar Bēra Starptautiskās vijoles biedrības starpniecību.

 

Margarita BALANAS ir viena no spožākajām un aizrautīgākajām savas paaudzes jaunajām čellistēm, kas ar panākumiem koncertē gan kā soliste un kamermūziķe, gan arī kopā ar orķestri.

Margarita ir vairāku starptautisku konkursu laureāte, kā arī vairāku fondu stipendiāte, to skait viņa saņēmusi nomināciju Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mūziķis 2018”.

Margaritas rīcībā ir 1849. gadā darināts Šarla Adolfa Gana (Gand) čells, kas piederējis franču čellistam Ogistam Tolbekam (Auguste Tolbeque). Šim instrumentam un čellistam savu koncertu savulaik komponējis Kamils Sensānss. Minēto čellu Margaritai laipni aizdevis The Little Butterfly fonds.

 

Pēc uzvaras ARD konkursā un Grand Prix Emanuela Feiermana konkursā Danjulo IZSJIZAKA (1979) sasniedzis pasaules ievērojamāko čellistu virsotni. VIņš dzimis Bonnā, vācu/japāņu ģimenē. Čella spēlei pievērsies četru gadu vecumā, absolvējis Hansa Eislera Mūzikas akadēmiju Berlīnē, tad papildinājies pie Tabeas Cimmermanes, Ģerģa Kurtāga, Menahema Preslera, Amadeus kvarteta u. c. Isjizaka cieši sadarbojies ar Mstislavu Rostropoviču, kurš mūža pēdējos gados par par šo mūziķi sacījis: “Pārsteidzošas tehniskās iespējas un nevainojams radošais potenciāls.”

Jau septiņpadsmit gadu vecumā Isjizaka debitēja Berlīnes filharmonijā un visai drīz spēlēja arī Tokijas Santory zālē, Vīnes Musikverein, Ņujorkas Kārnegija zālē, Londonas Karaliskajā Alberta zālē un Londonas Karaliskajā Svētku zālē.

Viņa debijas albums Sony BMG ar Britena un Franka čellsonātēm saņēmis Vācijas Fonoakadēmijas balvu ECHO Klassik. 2012. gadā čellists ieguvis Japānas nozīmīgāko mūzikas balvu, ko pasniedz Sony mūzikas fonds, savukārt 2014. gadā viņa un Pāvela Hāsa stīgu kvarteta kopīgi veiktais Franča Šūberta Stīgu kvinteta ieskaņojums ticis pie Gramophone balvas kā gada kamermūzikas ieraksts.