Šovakar baudām koncertu „Vīnes klasika”, kuru tieši pirms nedēļas, 15.maijā, Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē sniedza Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) Latvijas publikai jau labi pazīstamā diriģenta Žerāra Korstena vadībā, fagots – Jānis Semjonovs.

Programma:

  • J. Haidns Simfonija Domažorā Hob. I:69 (Laudon)
  • V. A. Mocarts Koncerts fagotam un orķestrim Sibemolmažorā KV 191
  • L. van Bēthovens Septītā simfonija Lamažorā op. 92

Savulaik, kad LNSO Galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs bija Karels Marks Šišons, viņš Žerāru Korstenu orķestrim piesaistīja tieši kā Vīnes klasikas lielisku interpretu, un kopš tiem laikiem Maestro Latvijā ciemojies jau vairākkārt.

Atgriežoties šeit pēc 11 gadu pārtraukuma, Žerārs Korstens savu galveno uzmanību vairs neveltīja vienam pašam Bēthovenam kā iepriekšējās trīs apciemojuma reizēs, bet koncertprogrammā iekļāva visu triju Vīnes klasiķu mūziku, koncerta 1. daļā atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta 18 gadu vecumā sakomponēto Koncertu fagotam ar orķestri, otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena 7. simfoniju, bet koncertu sākot – ar Jozefa Haidna 69. simfoniju, kuras apakšnosaukums „Laudons” dots par godu ievērojamajam Austrijas ģenerālim ar senču saknēm Vidzemē – Ernstam Gideonam fon Laudonam.

Koncertprogrammas turpinājumā – Mocarta Koncerts fagotam ar orķestri Sibemolmažorā. Solists – LNSO fagotu grupas koncertmeistars – Jānis Semjonovs. Viņu uz sarunu "Klasikā" bija aicinājusi Anna Marta Burve.

Savukārt Vīnes klasikas koncertprogrammas noslēgumā klausāmies simfoniskā vakara 2. daļā atskaņoto Ludviga van Bēthovena 7. simfoniju, ko pats tās autors uzskatījis par saviem izcilākajiem veikumiem, bet komponista laikabiedri šajā simfonijā saklausījuši Bēthovena nepiepildītās mīlas jūtas pret savu noslēpumaino „nemirstīgo mīļoto,” vēsturniekiem liekot vien izteikt hipotēzes par viņas īsto vārdu…