Koncerts "Cita Amerika" Lielajā ģildē (2014)

Amerikas Savienotās Valstis. No vienas puses – Disnejs, Gēršvins, Rodžerss, Sinatra un citi. No citas puses – Selindžers, Vailders, Keruaks, Aivss un citi. Mums vajag gan to vienu, gan arī to citu Ameriku, bet tās citas bieži vien ir par maz, tāpēc 27. novembrī Minsteres zālē skan mūzika, ko radījis matemātiķis ilgdzīvotājs Eliots Kārters, vaļu tiesību aizstāvis Džordžs Krams, sentimentālais liriķis Semjuels Bārbers, sentimentālais melanholiķis Louels Libermans, un viņiem kompānijā ir arī Brazīlijas klasiķis Vila-Lobušs.

Flautiste Ilze Urbāne ir pieredzējusi un lieliska laikmetīgās mūzikas interprete, tāpat arī pianiste Agnese Egliņa. Šajā koncertā mums būs iespēja novērtēt, kā šim duetam pieslejas jaunā čelliste Dace Zālīte, kuras spēle ir spēkpilna un drosmīga.

Džordža Krama (Crumb) daiļradi šajā koncertā pārstāv divi opusi. Viens no tiem – tēlainā un poētiskā “Mazā Ziemassvētku svīta” ar raksturīgām Bētlemes ainiņām šūpuļdziesmu un deju ritmos. Otrs ir slavenais opuss “Vaļa balss” (Vox balaenae) – tajā uz skatuves atrodas trīs maskoti mūziķi, kuru siluetus var tikai nojaust zili mirgojošu lampiņu blāvajā gaismā. Komponists par šo skaņdarbu saka: “Iedvesmu guvu no kuprvaļa dziedāšanas, ko dažus gadus pirms tam biju dzirdējis ierakstā. Mūziķiem atskaņojuma laikā ieteicams valkāt melnu masku, lai mazinātos cilvēka klātbūtnes sajūta un simboliskā kārtā būtu sajūtami varenie dabas spēki jeb dehumanizētā daba.”

No amerikāņu vecākās paaudzes komponistiem trio uzmanību pievērsis Semjuels Bārbers, un no viņa darbiem programmā iekļuvusi brīnumskaistā “Kancone”, kas daiļumā daudz neatpaliek no Bārbera slavenā Adagio. Pavisam citā – mundrā un kustīgā – raksturā ieturēta 103 mūža gadus nodzīvojušā Eliota Kārtera flautas miniatūra ar tēlaino nosaukumu “Es rakstu vējā”. Brazīliešu seniors Eitors Vila-Lobušs mūža nogalē esot sajūsminājies par reaktīvo lidmašīnu radīto trauksmaino skaņu: 1950. gadā viņš sacerēja trīsdaļīgu opusu flautai un čellam, deva tam nosaukumu “Reaktīvās lidmašīnas svilpšana” un opusa trešajā daļā lika flautai imitēt reaktīvā dzinēja radīto kaukšanu. Visubeidzot Louels Libermans un viņa Sonāte flautai un klavierēm – vēl viens piemērs daudzu ASV skaņražu neslēptai vēlmei savus skaņurakstus būvēt apcerīgās, romantiski izjustās, visiem labi saprotamās noskaņās.

Kopumā, liekas, šis ir aizraujošs skanisks piedzīvojums ar kuprvaļu dēkām, reaktīvo lidmašīnu parādi, Jēzus bērniņa apbrīnošanu un dzejoļiem, kas rakstīti vējā.

(Teksts - Orests Silabriedis)