Ciklā "Latvijas koncertzālēs" klausāmies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) simfoniskā orķestra sniegumu sezonas noslēguma koncertā, kas 26. aprīlī izskanēja JVLMA Lielajā zālē.

Mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Kaspara Ādamsona rokas vadīti, studenti klausītājiem atskaņoja gan klasiskās simfoniskās mūzikas vērtības – Bedržiha Smetanas skaisto simfonisko poēmu "Vltava” un Edvarda Grīga tēlaino simfonisko svītu Pērs Gints" op. 46 ("Rīts", "Ozes nāve", "Anitras deja", "Kalnu karaļa alā"), gan piedāvāja komponistes Anitras Tumševicas jaundarba – simfonijas "Petra" – Rīgas pirmatskaņojumu.

Simfonijas nosaukums tapis, iedvesmojoties no zīmīgas rakstu vietas Jaunajā derībā, kur atklāsme par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ir nosaukta par "Petru" (latviskā tulkojumā – Pēteris), un uz tā pamata ir tapusi dibināta draudze.

Anitra Tumševica: "Pirmais iedvesmas mirklis un ideja par nosaukumu bija, lasot Jaunajā Derībā rakstu vietu par to, kā Pēteris tiek nosaukts par klinti, atklāsmi, uz kuras tiek būvēta draudze. Tas garīgais pamats man bija kā impulss Domāt tālāk un risināt filozofiski, kā tas muzikāli varētu turpināties.

Atklāsme ir kaut kas liels, skaists, drošs, spēcīgs, kaut kas tāds, ko cilvēki vispirms baidās pieņemt, bet tad, kad ar to sastopas, tomēr pieņem. Vēlējos, lai mana mūzika šajā simfonijā "Petra" būtu tāda, kas nes gaismu, drošību un, klausoties šo mūziku, cilvēkiem rastos ticība, cerība, ticība saviem spēkiem, cerība, ka viss notiks, ka būs labi, ka viņi cīnīsies, ka viņi uzvarēs.

Katrā ziņā motivējoša sajūta, lai, klausoties manu mūziku, negribētos ieslīgt depresijā vai atkal turpināt skatīties šausmu filmas. Es apzināti gribu rakstīt tādu mūziku, to izvēlos jau pēdējos gadus, domājot par vissvarīgāko – klausītāju, arī par saviem līdzcilvēkiem. Es izjūtu atbildību klausītāju priekšā vest viņus labās pļavās."