19. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koši tika atzīmēta kādreizējās Latvijas Valsts konservatorijas, tagadējās JVLMA dibinātāja, veidotāja un vadītāja Jāzepa Vītola vārda diena, tā ieskandinot vecmeistara 160. gadskārtu, kas tiks atzīmēta 26. jūlijā. Pasākums bija viņa cienīgs - ar divdaļīgu, krāsainu mūzikas programmu, kuras pirmajā daļā skanēja tikai Jāzepa Vītola darbi, pārsvarā kamermūzika, bet koncerta otrajā daļā – četru jaunu censoņu - Ernesta Mediņa, Aleksandra Avrameca, Gaita Jāņa Pujāta un Leonardo Rossi - jaundarbi, veltījumi akadēmijas krīvu krīvam ar tuvākām vai tālākām atsaucēm uz viņa daiļradi. Šos darbus diriģēja Andris Vecumnieks. Bet koncertu vainagoja Jāzepa Vītola skanīgā kantāte "Dziesma" ar Friča Plostnieka vārdiem, kurā apvienojās JVLMA jauktais koris un simfoniskais orķestris, un kurā pie diriģenta pults, tāpat kā vakara sākumā, stājās Māris Sirmais. Bez kora un orķestra kantātē ieskanējās soprāna Lionetas Rozes balss, savukārt koncerta pirmajā daļā mijās vijolnieces Arinas Bardovas un Andreja Jegorova spēle, Jura Žvikova klavieru solo un viņa priekšnesumi kopā ar dziedātāju Brigitu Čirkši, kā arī altistes Klintas Kluces un pieredzes bagātās koncertmeistares Natālijas Zandmanes saspēle, kā arī enerģijas pilnais Aigara Raumaņa un Artūra Oskara Mitrevica duets Jāzepa Vītola svītas "Dārgakmeņi" pārlikumā  divām klavierēm, ko bija veikuši kompozīcijas klases studenti Kristers Bērziņš, Dace Mangulsone, simfoniskā orķestra diriģēšanas mācekļi Raimonds Gulbis, Vilhelms Georgs Vācietis un Artūrs Oskars Mitrevics, kurš visu aranžētāju veikumu sakārtojis vienotā redzējumā.

Koncertu vadīja  Laura Švītiņa, ieraksta skaņu režisors ir Guntars Poplavskis. 

Ernests Mediņš par darbu vibrofonam un simfoniskajam orķestrim "Gaisma pilī", kura pirmatskaņojumā piedalījās pats autors: "Gaisma pilī ir noslēpumiem tīta, tā var apgaismot mus, vai jautri rotaļāties, bet gaismu radīt var arī liesmas. Šis darbs savā ziņā arī ir par mūsu straujo ikdienu un dzīvi. Ir brīži, kad šķiet, ka gaismas tuneļa galā vairs nav, tomēr „savā”- gaismas pilī- gaismu varam radīt pat no mazākās dzirkstelītes".

Aleksandrs Avramecs par opusu "Safīra atspulgs": "Darba nosaukumā un kodolā ir divi jēdzieni: atspulgs un safīrs.Šis dārgakmens neparādās Jāzepa Vītola slavenajā svītā, tāpēc manu skaņdarbu var uzskatīt par 21.gadsimta veltījumu vai postskriptu tai. Safīra krāsa man asociējas ar džezu (blue note, piemēram), tāpēc viscaur skaņdarbā ir izmantota džeza harmonija, bet pilnīgi citādu tēlu pasaulē. Es vēlējos padarīt orķestri par it kā mirdzošu organismu, kurā atspīd un atstarojas muzikālais materiāls un procesi, motīvi un akordi, tembri un noskaņas".

Gaitis Jānis Pujāts par kompozīciju "Dzintars: pārakmeņojusies priedes asara" džeza ansamblim un simfoniskajam orķestrim (solisti: klarnetiste Katrīna Avotiņa, trompetists Džošua Gudvins, trombonists Kārlis Feldbergs, ģitārists Kristians Justs, kontrabasists Luka Viegls un sitaminstrumentālists Fejs Porters): "Skaņdarbs vēsta par dzintara ceļu caur bangojošās Ziemeļu jūras šalkām. Par tā transformāciju no skumjas priedes asaras līdz zeltainam, saules apmirdzētam dārgakmenim, kas mierīgi snauž dzintaru pludmalē…"

Leonardo Rosi (Itālija) par kompozīciju simfoniskajam orķestrim "Lūgšana" (Orationes): "Tāpat kā viena no Jāzepa Vītola pirmajām kora dziesmām jauktajam korim "Lūgšana", arī Orationes latīņu valodā nozīme „lūgšanas”, vēl viena nozīme ir „Publiskas runas”. Sākotnējais skaņdarba materiāls patiesībā ir garīgā dziesma I’m troubled in mind, kas radusies afrikāņu verdzības kontekstā Amerikas Savienotajās Valstīs. Būdams dziļa un izmisīga vēršanās pie Dievišķās būtnes, šis gospelis atspoguļo cilvēka vajadzību vērsties uz metafizisko mūžību: un vairāk nekā iedomājoties kādu atbildi, šī jautājuma uzdošana, kā iekšējs lūgšanas akts, ir skaņdarba tēma, kas tiek pētīta savā iekšējā traģismā."