2014. gada 14. martā Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē risinājās īpašs notikums – latviešu komponistu jaundarbu lielkoncerts "Spodrē manu dvēselīt'". "Klasika" šovakar aicina noklausīties tā 2. daļu, kurā skan Madaras Pētersones, Ērika Ešenvalda, Platona Buravicka, Annas Ķirses, Džekina Pusona, Armanda Aleksandravičus, Jēkaba Jančevska un Evijas Skuķes kompozīcijas.

Ar šo programmu Latvijas kormūzikas vēsturē tika atvērta jauna nozīmīga lappuse ne tikai tāpēc, ka tajā izskanēja 21 pasaules pirmatskaņojums, bet arī tāpēc, ka kormūzikā sevi pieteica jauna komponistu plejāde un, apvienojoties diriģēšanas, kompozīcijas un etnomuzikoloģijas katedru studentu talantiem un zināšanām, tika radīti jauni skaņdarbi kormūzikā. Tāpat speciāli jaunus darbus bija sakomponējuši arī jau pasaules atzinību guvuši latviešu komponisti.

Klausītāju vērtējumam tika nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un kompozīcijas studentu jaundarbi, kurus izdziedāja Mūzikas akadēmijas jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Māris Sirmais.

Programmas tapšanā cieši sadarbojušās trīs no Mūzikas akadēmijas katedrām - diriģēšanas, kompozīcijas un etnomuzikoloģijas katedra, tāpēc šo projektu Māris sauc par trīsvienību. Viņš  atklāj, ka šī sadarbības ideja radusies jau pērn, kad liktenis viņam lēmis kļūt par LMA diriģēšanas nodaļas vadītāju. "Toreiz visi nodaļas mācībspēki sanācām kopā, runājāmies, un katrs izteica savas vēlmes. Viena no tām – celt ne tikai nodaļas prestižu, bet veidot interesantus projektus sadarbībā ar citām fakultātēm."

Tā nu kristalizējusies doma par latviešu komponistu jaundarbu lielkoncertu. Projektu vadījusi etnomuzikoloģijas nodaļas vadītāja un profesore Anda Beitāne, kuru Māris slavējis kā galveno virzītājspēku, uzsverot etnomuzikoloģijas klātbūtni kā ieceres pamatnoteikumu.

"Anda ļoti daudz palīdzējusi... Ieteikusi arī tādas lietas, kas tikpat kā nemaz nav izmantotas. Piemēram, man pašam bija atklājums t.s. maija dziedājumi pie krusta, kas radušies Latgalē un padomju laikā bija aizliegti, taču nepārprotami uzskatāmi par visīstāko folkloru. Rihards Dubra savu jaundarbu veltījis tieši šādam dziedājumam," intervijā "Klasikai"atklājis Māris Sirmais.

Šobrīd kompozīciju Mūzikas akadēmijā studē 14 studenti. Māris Sirmais stāsta, ka aizraujoša bijusi savstarpējā analīze, kur par jauntapušajiem darbiem izteikušies vienaudži: „Manuprāt, viena no projekta vērtīgākajām niansēm ir tā, ka studenti jau mācību gados var pilnībā iepazīt radošā iestudējuma procesa garšu; izbaudīt, kā tas ir –  iestudēt pavisam jaunu, „karstu" materiālu."

Tāpat Māris no sirds priecājas par to, ka JVLMA aicinājumam sacerēt jaundarbus korim atsaukušies arī 11 kompozīcijas profesionāļi, varētu teikt – klasiķi: Pauls Dambis, kas šī žanra kontekstā bijis pionieris, Selga Mence, Pēteris Plakidis ("Brīnumu brīnums!" – tā Māris), Juris Karlsons, kurš procentuāli vairāk strādājis instrumentālajā novadā, Rihards Dubra, kurš ir ļoti pieprasīts garīgās mūzikas autors, Ēriks Ešenvalds, Juris Vaivods un citi.