Neatkārtojams tembrs, izcila muzikalitāte, ugunīgs temperaments un jutekliskums, sirsnība un vīrišķība, spēks un maigums - lūk, īpašības, kas starot staro no Jāņa Zābera leģendārās personības. Nostāstiem un leģendām apvīts ir viņa mūžs. 11. augustā dziedātāju pieminam 85. gadskārtā.

Ciklā "Latvijas koncertzāles" baudīsim viņa balss ieskaņojumus ierakstā no koncerta Latvijas Universitātes Lielajā aulā 1964. gada 19. jūnijā, pēc dziedoņa atgriešanās no stažēšanās Itālijā. Pie klavierēm - Jāzeps Lindbergs. Klausīsimies Džakomo Pučīni Kavaradosi āriju no operas "Toska" 1. cēliena un Džonsona āriju no operas "Meitene no Rietumiem" 3. cēliena, A. Ponkjelli Enco āriju no operas "Džokonda" 2. cēliena, Gaetāno Doniceti Nemorīno āriju no operas "Mīlas dzēriens" 1. cēliena, Elgas Igenbergas dziesmu "Mātei" ar Jāzepa Osmaņa vārdiem, Arvīda Žilinska solodziesmas "Uz galda maza vāze" ar Jāņa Grota vārdiem un "Aktiera mūžs" ar Alfrēda Krūkļa vārdiem, kā arī neapoliešu dziesmas: Ernesto De Kurtisa Tu, ca nun chiagne, Salvatores Kardillo Catari, Catari, Core 'ngrato, Eduardo Di Kapua Maria, Mari un Salvatores Gambardellas Marenariello.

Līdzās mūzikai - muzikoloģes Birutas Dreižes intervija ar Jāni Zāberu Latvijas Televīzijā, kas tapusi 1964. gada jūnijā.

Jānis Zābers (1935-1973) pieder Latvijas izcilāko tenoru plejādei; viņa balss unikālais, siltais un maigais tembrs neatpaliek no pasaules slavenībām. Par vienu no augstākajām virsotnēm viņa mākslā kļuva Rūdolfa ārijas Che gelida manina ieskaņojums no Džakomo Pučīni operas "Bohēma", kuru lietpratēji sauc par vienu no izcilākajiem šī sacerējuma interpretējumiem.

Dziedātājs bija viens no izredzētajiem, kuram 60. gados radās iespēja stažēties slavenajā La Scala operteātrī, kas pavēra viņam ceļu uz visas PSRS opernamu skatuvēm. Viņa interesi saistīja ne tikai opermūzika; daudz paveikts kamermūzikas žanrā, savā īsajā radošajā mūžā Jānis Zābers labprāt sadarbojies arī ar vieglā žanra meistariem – viņa balss ierakstu lielākā daļa pēdējos gados izdoti trijos kompaktdiskos.

***