Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" rīkoto kamermūzikas notikumu sēriju "Personīgi" 2. februāra pēcpusdienā ieskandināja vijolnieks Georgs Sarkisjans un pianists Georgs Kjurdians, ar absolūtu aizrautību atskaņojot skaistākās sonātes vijolei un klavierēm no Bēthovena, Šūmaņa, Janāčeka un Štrausa daiļrades.

Šo pārdzīvojumu pilno programmu veidoja ļoti spilgti skaņdarbi, kuri neatstāj vienaldzīgu savas intensitātes un emocionālo krāsu dēļ. Koncertu iesāka Ludviga van Bēthovena Sonāte vijolei un klavierēm laminorā op. 23, kas tiek uzskatīta par vienu no aizraujošākajiem klasiķa darbiem vijoles un klavieru repertuārā, aizraujot ar savu dramaturģisko dabu. Tai sekoja Roberta Šūmaņa vētrainā Sonāte vijolei un klavierēm laminorā op. 105, kas no klusa nemiera sasniedz dzirkstoši velnišķīgus augstumus.

Ar citādākām skaņu gleznām koncerta otro daļu atklāja Leoša Janāčeka Sonāte vijolei un klavierēm JW 7/7, kurā dzirdama komponista atbilde Pirmā pasaules kara norisēm un tīras, daiļumu nezaudējošas melodijas, trauksmaini tautas mūzikas ritmi un maigi elēģiskas epizodes. Taču koncerta kulminācijā skanēja pavisam jaunā Riharda Štrausa Sonāte vijolei un klavierēm Mibemolmažorā op. 18, kas pilna aizrautības un romantikas. Šī dziesma bez vārdiem ataino komponista tikko uzplaukušās jūtas pret dziedātāju Paulīni de Ānu, ar kuru viņš 1894. gadā apprecējās.