Jura Karlsona diplomdarbs "Mani putni, kad jūs pārnāksiet atkal, meklējiet mani" (1972)

No arhīviem ārā ceļam Jura Karlsona opusu "Mani putni, kad jūs pārnāksiet atkal, meklējiet mani" un baudām to Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Leona Reitera ierakstā.

Šī mūzika, kas komponēta un ieskaņota 1972. gadā, vismaz pēdējos 20 gadus ēterā nav raidīta. Daudzi par to bija piemirsuši, pat vēl vairāk - pats autors to atceras tikai ar zināmu piepūli! Noklausoties opusu, bija skaidrs, ka ir vērts šo Karlsona jaunības opusu parādīt klausītājiem.

Taču pirms mūzikas - saruna gan ar pašu Juri Karlsonu, gan viņa kolēģi Arturu Maskatu.

Vaicāts tuvāk pastāstīt par skaņdarba dzimšanu, komponists Juris Karlsons atklāj lūk, ko: "Tas ir mans diplomdarbs! Atceros, ka to uzrakstīju ļoti ātri, bet ilgi līdz tam netiku. Studēju ceturtajā kursā, un, pirms doties vasaras brīvdienās, mans profesors Jānis Ivanovs uz atvadām ieteica šo un to palasīt, varbūt kādu dzejas grāmatiņu pašķirstīt. Tieši tolaik tika izdots Bruno Saulīša dzejas krājums, un, to palasot, atradu dzejoli, kurā bija zīmīgas rindas. Un tas mani inspirēja."

Savukārt Arturs Maskats atzīmē, ka šajā agrīnajā, nepilnu 12 minūšu izvērstajā opusā var jau nojaust Jura Karlsona vēlāko rokrakstu: "Tādā tīri konceptuālā nozīmē šeit diezgan daudz iezīmējas tas, ko vēlāk saklausām Jura daiļradē. Tas ir liels, piepildīts, spēcīga uzstādījuma simfonisms: tas jūtams gan instrumentācijā, gan mūzikas uzbūvē un raksturā. Tur jūtu ko vairāk nekā nosaukumā pieteikts - mūzikā saklausu milzu vientulību, ziemeļniecisku izjūtu. Mūzikas pamatsajūta sasaucas ar Jāni Ivanovu."

Atvadu vārdi
Bruno Saulītis

Un pēkšņi manā skanošajā dārzā kādu rītu ir ienācis klusums,
Tik negaidīts un tik spalgs, ka pirmajā brīdī var samulst;
Un tad ir jāpiever acis.
Bet putniem lizdās sēd bērni, un šī ir klusēšana
Pirms visusvētākās stundas, kad pirmoreiz paceļas spārnos.

Šīs vienīgās zemes krastā mēs elpoojam, dziedam un augam,
Un, raugoties mākoņu svītrās, paši nemanot sapošamies
Savam lielajam lidojumam.
Un tad griežas sniegputeņi un spelgoņa naktīs sprakšķ ledi.

Mani putni, kad jūs pārnāksiet atkal,
Meklējiet mani!

Vēl daudzreiz mums jāsatiekas, bet, ja kādu pavasari
Kāds neatnāks vairs šai pusē, visa pasaule tāpat skanēs.
Būs prieks, būs vientuļas stundas. Un atkal būs versmaina saule
Mūžīgi putnu dārzā.