Imanta Kalniņa darbu sarakstā dziesmu cikls "Cements" ar Ojāra Vācieša dzeju soprānam, jauktajam korim, klavierēm solo un simfoniskajam orķestrim žanriski dēvēts par kantāti.
Taču pats autors gan teic, ka drīzāk tas dēvējams par dziesmu ciklu. Latvijas Nacionālajā operā kopā ar operas simfonisko orķestri, kori, soprānu Inesi Galanti un diriģentu Aleksandru Viļumani tas pirmatskaņots 1985. gadā. Un šajā ierakstā to arī klausāmies.
Šī raidījuma eksperts Jānis Šipkēvics Imantam Kalniņam vēlētos pajautāt, vai ir vēl kādi skaņdarbi, kas mums būtu jāzina? Jo šī kantāte arī Jāņa ausīm un acīm bijusi nepamanīta līdz pat šim brīdim. Tajā viņs saklausa gan kādus modernus minimālistiskus paņēmienus, gan paša iemīļoto Prokofjevu un Stravinski. Protams, te arī saklausām Imantam Kalniņam raksturīgo siltumu, melodismu un ritmiku.
Kantātes nosaukums – stilīgs. Šobrīd "Cements" varētu būt arī hipsteru kafejnīca, blogs vai portāls. Mūzikā tam izgaismojas dažādas nozīmes – cements kā viela, saistviela, urbānas vides būvēšana un darba ļaudis, un cements kā spēcīga java, kas salīmē divus cilvēkus kopā, vai tāds, kurā salīp tauta kā viena vesela.
Taču intriga top jo lielāka brīdī, kad uzzinām: nosaukumu Imka nemaz nav devis pats...
Kāda varētu būt ideāla atmosfēra, kādā klausīties šo darbu? To zina teikt Jānis Šipkēvics, kuram sarunas gaitā rodas pat vīzija: viņš redz šo darbu diriģējām. Varbūt liktenis piespēlēs šādu dāvanu?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X