Alfrēda Kalniņa solo dziesmas ir viena no kuplākajām un daudzkrāsainākajām latviešu klasikas lappusēm, kas pamatoti iegrāmatota Latvijas kultūras kanonā. Alfrēds Kalniņš komponēja daudz - simfonisko un klaviermūziku, operas "Baņuta" un "Salenieki", baletu "Staburags", virkni kora darbu, viņa uzmanības lokā vienmēr bija latviešu tautas dziesmas, tomēr visbiežāk komponista vārds saistās ar viņa jūtu un noskaņu niansēm bagātajām, kontrastainajām, psiholoģiski izsmalcinātajām, fantastiski skaistajām solodziesmām, kuras pusgadsimta garumā - visu 20. gadsimta pirmo pusi - vijušās cauri meistara daiļradei, un kuras gadu gaitā interpretējuši turpat vai visi Latvijas dziedoņi.

Šajā raidījumā Alfrēda Kalniņa solo dziesmu pūru pārskatām kopā ar mūzikas vēsturnieku Arnoldu Klotiņu, kurš Alfrēda Kalniņa solo dziesmas vēstures kontekstā raksturoja jau 2009. gadā, kad tās tika iekļautas Latvijas kultūras kanonā, un pianistu Venti Zilbertu, kurš Kalniņa vokālās pērlītes interpretējis neskaitāmas reizes kopā ar dažādu paaudžu dziedoņiem.