Aldoņa Kalniņa oratorija "Senas karavīru dziesmas" ar dainu tekstiem top 1971. gadā. Tas ir darbs trim solistiem – soprānam, altam un tenoram, trompetei un ērģelēm.

Kā pirms pieciem gadiem intervijā stāsta par komponists, tas ir bijis viens no retajiem opusiem ar konkrētu veltījuma adresātu – Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" un tā diriģentiem Ausmai Derkēvicai un Imantam Cepītim.

Varas iestādes uz šo darbu aizvien raudzījās ar aizdomām, un pirmatskaņojums notika vien 1974. gadā, trīs gadus pēc sacerēšanas. Drošības dēļ tas notika Kuldīgā, ne Rīgā Imanta Cepīša vadītais Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ar solistēm Viju Āboltiņu un Mirdzu Kalniņu, trompetistu Georgu Sniķeru un ērģelnieku Pēteri Sīpolnieku, un drīzumā ar jauno skaņdarbu publika iepazinās arī Rīgas Domā. Kritikas bija ļoti labvēlīgas, un nedalītu klausītāju tās atskaņojums saņēma arī 1979. gadā Ņujorkā, kad kopā ar Ņujorkas latviešu kori un ērģelnieci Ilzi Akerbergu to iestudēja Andrejs Jansons.

70 .gadu otrajā pusē un 80. gados tikai Rīgas Domā vien šis darbs skanējis vismaz 20 reižu, taču pēdējās desmitgadēs, to koncertrepertuārā vairs nepelnīti nemanām. Šajā raidījumā to no putekļiem ceļam laukā un mudinājām ar to iepazīties arī komponistu Jēkabu Jančevski.

Šo darbu klausāmies 1978. gada ieskaņojumā, kurā piedalās Smaragda Isajeva (soprāns), Mirdza Kalniņa (alts), Teicējs – Ojārs Semerovs, Georgs Sniķeris (trompete), Pēteris Sīpolnieks (pie Rīgas Doma ērģelēm), Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Imants Cepītis.