Aizvien vairāk valstu Eiropā aktualizē un pilnveido sadarbību starp kultūras un veselības nozarēm. Šī procesa pamatā ir jaunākie pētījumi par kultūras pozitīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi.

Kultūras un veselības nozaru mijiedarbe arī ir šīsreizes raidījuma "Kontrapunkts" tēma. Sarunājas psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Liene Sīle, kultūras pasākumu organizētāja un pētniece, arī Kultūras ministrijas deleģēta eksperte Eiropas atklātās koordinācijas metodes darba grupā "Kultūra un veselība" Inga Surgunte un māksliniece, "Sansusī" labklājības rezidenču programmas kuratore Anda Lāce.

2019. gadā Pasaules Veselības organizācija publicēja ziņojumu "Kādi ir pierādījumi par mākslas lomu veselības un labsajūtas uzlabošanā?". Tajā norādīts, ka kultūra ir svarīgs spēlētājs veselības sociālo aspektu veidošanā un uzlabošanā –

ir piemēri, kā kultūra mazina sociālo nevienlīdzību un veicina iekļaušanu, attīsta bērna runas spējas un valodu, stiprina saikni starp māti un bērnu, veicina panākumus izglītībā.

Tāpat pierādīts, ka iesaistīšanās kultūras aktivitātēs uzlabo vispārējo pašsajūtu, garīgās veselības stāvokli un labsajūtu. Pozitīvi aspekti ir kultūrai veselības institūcijās – vizuālā māksla slimnīcās mazina pacientu trauksmi, uzlabo komunikāciju starp ārstu un pacientu un iepriecina ne tikai apmeklētājus, bet arī darbiniekus.

Mierīga mūzika zobārstniecības procedūru laikā pazemina asinsspiedienu, stresa hormonu līmeni un bailes. Tāpat kultūrai ir nozīmīga loma, lai samazinātu konkrētu slimību, īpaši garīgās veselības saslimšanu stigmatizāciju.

Pierādīts, ka iesaistīšanās mākslas aktivitātēs samazina stresa un trauksmes līmeni, depresijas riskus pusaudžiem un senioriem. Cilvēkiem, kam konstatētas garīgās veselības problēmas, uzsākot dziedāt korī, apmeklējot mākslas vai rakstniecības nodarbības, novērota stāvokļa uzlabošanās.

Iesaistīšanās mākslas aktivitātēs reizi nedēļā pēdējā trimestra laikā būtiski samazina jauno vecāku riskus piedzīvot bailes, trauksmi un depresiju, kas saistīta ar dzemdībām.

Cilvēkiem, kas piedzīvo miega traucējumus, mūzika uzlabo miega kvalitāti un aizmigšanu labāk nekā akupunktūra vai medikamentoza iejaukšanās.

Tāpat māksla novērtēta kā būtisks faktors neiroloģisku attīstības traucējumu un saslimšanu gadījumā. Pierādīts, ka arī vēža ārstniecības procesā kultūras aktivitātes sniedz papildu ieguvumus līdzās zāļu lietošanai, bet dziedāšana sniedz pozitīvu efektu elpceļu saslimšanas ārstēšanā. Māksla palīdz uzlabot labsajūtu arī paliatīvās aprūpes pacientiem un cilvēkiem sēru laikā.

2022. gadā kustības "CultureForHealth" pētnieku grupa atjaunināja un paplašināja Pasaules Veselības organizācijas 2019. gada ziņojuma tvērumu un atklāja 138 zinātniskus pētījumus par kultūras un veselības saistību, kā arī 118 pētījumus par kultūru un labklājību, 131 pētījumu par kultūru un kopienas labklājību un 12 pētījumus par kultūras pozitīvo ietekmi Covid-19 laikā. Tomēr šie pētījumi nav plaši zināmi, un kustība uzskata, ka par tiem plašāk būtu jāinformē arī Eiropas Savienības lēmējinstitūcijas.

Savā 2022. gada ziņojumā "CultureForHealth" norādīja, ka kultūra var palīdzēt efektīvi strādāt ar šādiem jautājumiem:

1. veselības veicināšana un slimību profilakse;
2. pieaugošā garīgās veselības krīze;
3. jauniešu veselība un labbūtība;
4. izmaiņas darba tirgū, darba modeļos un ekonomikā;
5. iedzīvotāju novecošanās;
6. saikne starp sliktu veselību un nevienlīdzību;
7. nepieciešamība veicināt aktīvu pilsoniskumu;
8. garīgās veselības problēmas, ar kurām saskaras piespiedu kārtā pārvietotas personas.

Lai šo stiprinātu un attīstītu veselības un kultūras saikni, "CultureForHealth" aicina pilnveidot:

1. stratēģisko un finansiālo atbalstu;
2. zināšanas un izpratni;
3. apmācību sistēmu;
4. kultūras, veselības un labklājības pētniecības un politikas diskusijas.