Šoreiz runājam par kultūras nozares iespējām un ieguldījumu ilgtspējības jautājumos. Klimatneitralitāte, ekoloģiskā pēda, oglekļa emisijas, dabas resursu saglabāšana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un samazināšana – šie ir vārdi, kurus parasti nelietojam, runājot par koncertiem, teātra izrādēm, mākslas un kultūras pasākumiem, taču, šiem jautājumiem pasaulē paliekot aizvien aktuālākiem, protams, savu artavu var sniegt arī kultūras un radošās industrijas – gan pavisam tieši, izvērtējot savu ietekmi, gan par klimata jautājumiem runājot mākslas valodā, gan, protams, neaizmirstot arī kultūras lomu saliedētas, vienotas un sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanā.

Par jautājumiem, kas saistīti ar šo tematu sarunājamies ar biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvi Santu Krastiņu, kā arī diviem kultūras nozares pārstāvjiem, kas strādā ļoti dažādos mērogos un formātos – Ingu Vasiļjevu, kurai ir liela pieredze gan Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku, gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā, un festivāla “Sansusī” izveidotāju un vadītāju Armandu Siliņu-Bergmani.

UNESCO globālajā ziņojumā 2022. gadā kā viens mērķiem noteikts – integrēt kultūru ilgtspējīgas attīstības ietvarā.

Tiek secināts, ka ilgtspējīgas attīstības plānošanā kultūras un radošās industrija var veicināt pārmaiņas sabiedrībā, taču tam bieži vien netiek sniegts nepieciešamais finansējums. Kopumā tikai 0,23% attīstības finansējuma tiek novirzīts kultūras un atpūtas nozarēm, un sagaidāms, ka šis apjoms vēl samazināsies. Tikai 13% valstu atzīst kultūras daudzpusīgo lomu ilgtspējīgā attīstībā.

Skatoties starptautiski, par vienu no pirmajiem pārmaiņu veicinātājiem 2012. gadā kļuva Anglijas Mākslas padome, kas finansējuma konkursos par obligātu padarīja vides pārskatu un plānu prasību. Sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju Julie’s Bicycle, Mākslas padome izstrādāja politiku, kas paredz – finansējuma saņēmējiem ir jābūt vides politikai un rīcības plāniem, kā arī katru gadu jāziņo par savu ietekmi uz vidi. 2019. gadā kultūras nozares oglekļa pēdas nospiedumu lielāko daļu veidoja enerģijas patēriņš (81%) un atkritumi (11%). Visizplatītākie pasākumi oglekļa ietekmes samazināšanai bija energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana, atteikšanās no vienreizējās lietošanas plastmasas un ceļojumu samazināšana.

Lai gan katrs solis emisiju samazināšanā ir būtisks, tika konstatēts, ka tikai 10% organizāciju stratēģija ir saskaņota ar nepieciešamo samazinājumu līmeni un kopsolī ar klimata zinātni.

Ilgtspējības jautājumi ir, piemēra, Nīderlandes operas dienaskārtībā – iestādes sapnis ir kļūt par klimatneitrālu organizāciju. Opernamā ir ilgtspējības koordinatora amats, iestudējumu radošās komandas plāno un strādā tā, lai 50% no izmantotajiem materiāliem ir pārstrādāti, tāpat ir ieteikums izmantot atjaunojamus materiālus, piemēram, koku vai izmantot teātra noliktavā jau esošas detaļas un elementus. Apmeklētājiem tiek piedāvātas tikai veģetāras maltītes, teātra kafejnīcā netiek izmantoti vienreizlietojami trauki un plastmasas pudeles, darbiniekiem ievērojami samazināts komandējumu lidojumu skaits, arī režisori visu iespējamo komunicē virtuāli, vēlamā gadījumā ierodoties uz vietas tikai vienu reizi, lai strādātu pirms pirmizrādes.

Šajā pavasarī Operā ir jauniestudējumi, kas īpašu uzmanību pievērš, lai tiktu izmantotas ilgtspējīgas metodes.

Latvijas kontekstā viens no svarīgiem pagrieziena punktiem 2023. gads, kad Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norisē Pasaules Dabas fonds iesaistījās kā padomdevējs, lai kopīgi ar organizatoriem plānotu, kā šāda mēroga nozīmīgu pasākumu nākotnē ir iespējams svinēt ar atbildību pret vidi. Atskatoties uz svētkiem, Pasaules Dabas fonds iezīmēja jomas, kurām ir vislielākā ietekme uz vidi, un tās ir apkopotas rekomendācijās nākamo Svētku rīkošanai.

Sazinājāmies arī ar Kultūras ministriju, kāds ir viņu skatījums uz šo jautājumu. Valsts sekretāres vietniece Baiba Mūrniece atzina, ka nozare aktīvi iesaistās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, taču secina, ka, līdzīgi kā pausts UNESCO ziņojumā, nereti nākas sastapties ar neizpratni par to, kā kultūras potenciāls var tikt efektīvi izmantots.

Iepazīstoties ar ministrijas sniegtajiem materiāliem, redzams, ka līdz šim lielākā uzmanība pievērsta muzeju, bibliotēku un kultūras mantojuma nozaru iespējām un pienesumam Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.

Tāpat šie jautājumi aktualizēti valsts pētījumu programmās. Lūkosim, kādu attīstības trajektoriju kultūras un radošo industriju loma ilgtspējas veicināšanā ieņems nākotnē, un kā tā no plānošanas dokumentiem, stratēģijām un ziņojumiem tiks ieviesta jau mūsu ikdienā.