Vārds "bibliotēka" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē grāmatu krātuve. Tā pastāvējusi, kopš vien eksistē rakstīti avoti – pirmās krātuves, kur atrastas aprakstītas māla plāksnītes, datētas ar trešo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Kopš tā laika bibliotēka savu vietu sabiedrībā ir tikai attīstījusi.

Varētu teikt, ka oficiālo definīciju – kultūras iestāde, kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus un izsniedz tos lasītājiem – tā jau sen ir pāraugusi. Šodien bibliotēka ir kopienas centrs, datu ieguves vieta, telpa, kur strādāt un saņemt dažādus pakalpojumus, vieta, kur satikties, izglītoties, varbūt vienkārši mierīgi pavadīt kādu brīdi ar vai bez grāmatas. Bibliotēka ir vieta, kur, šķiet, gandrīz katrs no mums vismaz reizi dzīvē būs pabijis – vai tas būtu skolā, augstskolā, savā pagastā vai pilsētā, vai varbūt Gaismas pilī Rīgā. Un tāpēc šo raidījumu veltīsim tieši bibliotēkām un lasīšanai – lai noskaidrotu, kāda mums šobrīd situācija ar šo nozari, ar ko bibliotekāri saskaras ikdienā, un kas raisa bažas par nākotni. "Kontrapunktā" šoreiz satiekas Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone un Latvijas Bibliotēku padomes locekle, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska.

Apskatot bibliotēku sistēmu, redzam, ka Latvijā to veido dažāda tipa iestādes. Ir viena Nacionālā bibliotēka, atsevišķi izdalītas augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, speciālās bibliotēkās, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas un publiskās bibliotēkas.

No 2013. gada Latvijā desmit gados bibliotēku skaits samazinājies par 351 – 2023. gadā darbojās 1400 bibliotēkas. Lielākais kritums vērojams izglītības iestāžu un publisko bibliotēku skaita ziņā. Tikmēr Igaunijā ir 879 bibliotēkas, bet Lietuvā – 2122.

Latvijā bibliotēku pakalpojumus izmanto 40% iedzīvotāju.

Ja kopējais bibliotēku skaits laika gaitā samazinājies, tad izsniegumu skaits palielinājies – 2023. gadā tas bija 29,8 miljoni. Desmit gadu laikā samazinājies bibliotēkas fizisko apmeklējumu skaits, tomēr vairākkārt pieaudzis virtuālo apmeklējumu skaits – pirms diviem gadiem tie bija vairāk kā 20 miljoni digitālo apmeklējumu.

Pēc 2023. gada statistikas datiem Latvijā uz 2582 iedzīvotājiem ir viena publiskā bibliotēka. Visvairāk publisko bibliotēku ir Latgalē – 170, kā arī Rīgā un Pierīgā – 146. Publisko bibliotēku pakalpojumus izmanto 20% Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat svarīgs diskusiju objekts pēdējos gados ir bērnu un jauniešu lasītprasme. Starptautiskais pētījums "PISA" pēc vienādiem kritērijiem mēra valstu sasniegto izglītībā. Pētījums notiek reizi trīs gados, mērot 15 gadus vecu jauniešu sasniegumus trīs disciplīnās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinībās. 2022. gadā veiktais pētījums atklāj, ka lasītprasmē Latvijas skolēni sasnieguši zemāko punktu skaitu pēdējo 20 gadu laikā. Latvijas jauniešu lasītprasmes rādītāji sāka slīdēt uz leju kopš 2012. gada.