Cikla "Viens pats studijā" ietvaros - pianista un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Venta Zilberta solokoncerts Latvijas Radio 1. studijā. Programmā - latviešu komponistu skaņdarbi, kas nekad nav skanējuši Latvijas Radio viļņos!

 

Ventis Zilberts: "Koncertu var uzskatīt par nelielu latviešu komponistu kamermūzikas mozaīku. Šī nelielā, nosacītā mozaīka veidota no dažāda vecuma gabaliņiem – skaņdarbiem, sākot ar Jāņa Mediņa padsmitnieka opusu no XX gadsimta sākuma un beidzot ar miniatūrām, kuras tapušas pēdējā desmitgadē jau XXI gadsimtā. Nošu materiāli, kuri izmantoti, gatavojot šo programmu, nonākuši pie manis pa dažādiem ceļiem – tie ir gan dāvinājumi (dažos gadījumos saņemti no autoru rokām), gan atradumi nošu krātuvēs.

* Jānis Mediņš (1890-1966) - "Lūgšana" (1905)

Skaņdarba sacerēšanas laiks, kad Jānis Mediņš spēlēja vijolu un altu (1904-1913) Rīgas Latviešu biedrības teātra orķestrī (Fišera kapellā) – Māmuļā, ballēs, Interimteātrī, Ķeizardārza varietē izrādēs. Gebet (tā notīs) jeb Lūgšana op. 3. "Pusaudža "salongabalā" šur tur iegailējas topošā meistara dzirksts," - tā komponists Andris Vītoliņš pirms 30 gadiem komentēja šo piecpadsmitgadīgā jaunekļa opusu.

* Jānis Norvilis (1906-1994) - "Sirdsēstos" (1940, 22.II)

Tā paša gada maijā topošā pianiste Tija Goba (prof. Arvīda Dauguļa studente) pirmatskaņojusi šo darbu konservatorijas eksāmenā.

* Jānis Norvilis (1906-1994) - prelūdija "Vakarā" (1940, ? VI) - visai ticami, ka nav atskaņota, tātad pirmatskaņojums.

90. gadu beigās muzikologs Olģerts Grāvītis nodeva man šo darbu oriģinālus ar vēlējumu kaut kad tos celt priekšā klausītājiem.

Jāņa Norviļa daiļrades pūrā klavierēm - apmēram trīs desmiti latviešu tautasdziesmu apdaru jaunajiem pianistiem "Dziesmu druva" un pavisam neliels skaits oriģinālkompozīciju.

* Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008) - "Sena dziesma" (1976) - veltījums arfistei Margaritai Upeniecei, Venta Zilberta aranžējums klavierēm.

Viens desmits autoru ar pārdesmit skaņdarbiem arfai – tieši tik mazs ir latviešu komponistu devums šim cēlajam instrumentam kamermūzikas žanrā. Latviešu mūziku arfas izpildījumā koncertos dzirdam visai reti, tāpēc jau pasen man radās doma kādu no skaņdarbiem pielāgot atskaņošai uz klavierēm. Komponists Tālivaldis Ķeniņš savulaik deva svētību, atbildēdams:"Kāpēc gan ne, lai notiek!"

* Oļegs Barskovs (1935-2002) - Svīta (1969-2000) no baleta "Inku zelts" (1967), baleta mūzika versijā klavierēm – pirmoreiz. "Spāņi", "Jaunais karavīrs", "Jaunieša deja", "Priesterieņu deja", "Vērpēju deja", "Sarabanda", "Nobeigums".

Autors, ar kuru man bija radoša sadarbība 90. gados, koncertos atskaņojot virkni darbu trio un kvarteta sastāvā (S. Prokofjevu, D. Šostakoviču, G. Sviridovu), svītu no savulaik populārā baleta "Inku zelts" paredzēja atskaņošanai viņa autorkoncertā. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ 2000. gadu sākumā komponista iecere netika realizēta.

* Rihards Dubra (1964) - "Vējā skanoši ābeļziedi" (1990, veltījums Ievai)

* Maija Einfelde (1939) - "Albuma lapa" (~1988). Šim skaņdarbam eksistē arī versija vijolei un klavierēm (komponiste gan nav pārlikuma autore).

Maijas Einfeldes daiļradē starp 11 skaņdarbiem klavierēm, pārsvarā neliela apjoma opusiem, ir arī divas sonātes klavierēm – jaunības gadu sacerējumi.

Baiba Jaunslaviete: "Šo romantisma tradīcijās veidoto miniatūru var uzskatīt par komponistei tuvas tēlainās sfēras, … smeldzīgās dejas izpausmi." Tas izpaužas gan ritmā, gan intonācijās.

Skaņdarba tematiskajā kodolā, labās rokas partijas pirmajā motīvā it kā ieprogrammēta autores monogramma – e-f (e)-d-e.

* Andrejs Selickis (1960) - Ave Maria (2016)

Autora piebilde zem virsraksta - "dziedošām klavierēm"

* Edīte Kivila (1975) - "Tek saulīte tecēdama", latviešu tautasdziesmas apdare (2010)

* Emīls Zilberts (1980) - "Klauns", mūzika no  Laura Gundara izrādes "Mīļākais" (2016)