Pirmdien, 13. oktobrī, pulksten 18 Latvijas Radio 1. studiju pirmo reizi pieskandinās Latvijas Radio 3 "Klasika" 2025. gada rezidences mākslinieces Annijas Kristiānas Ādamsones spoži mirdzošais un muzikāli niansētais koloratūrsoprāns.

Kopā ar pianisti Hertu Hansenu izveidota krāšņa un stilistiski daudzveidīga programma, kurā līdzās vokālajai lirikai dzirdēsim arī instrumentālās kamermūzikas lappuses: franču komponistes Žermēnas Taifēras Klavieru trio un Ernsta Bloha Trīs noktirnes. Ansamblī kopā ar Hertu Hansenu saspēlēsies vijolnieks Andrejs Jegorovs un čellists Ēriks Kiršfelds.

Tikām Annijas Kristiānas Ādamsones repertuārā būs Riharda Štrausa dziesmas (piemēram, Die Nacht, Morgen! un Amor) un latviešu komponistu Jurjānu Andreja, Jāzepa Mediņa un Tālivalža Ķeniņa vokālā lirika.

Koncertu vadīs un ar mūziķiem sarunāsies Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties pa tālruni 67206734 (darbdienās) vai e-pastu lr3koncerts@latvijasradio.lv. Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 13. oktobrī no pulksten 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

ANNIJA KRISTIĀNA ĀDAMSONE debiju uz Latvijas Nacionālās operas skatuves piedzīvoja jau desmit gadu vecumā, dziedot pirmā zēna lomu Mocarta "Burvju flautā", bet gadu vēlāk – Grietiņu "Masnē" operā "Verters".

Atmiņas par debiju uz Baltā nama skatuves jaunajai māksliniecei jau diezgan krietni pagaisušas, bet mazi uzplaiksnījumi saglabājušies.

"Par laimi, vecāki mani izvēlējās sūtīt Rīgas Doma kora skolā, par ko viņiem esmu ļoti pateicīga," intervijā "Klasikai" stāsta dziedātāja.

"Tāpat esmu pateicīga arī skolotājiem Rīgas Doma kora skolā… Vokālā pedagoģe Valda Tračuma, kas īstenībā nemaz nebija mana vokālā pedagoģe, bija mani dzirdējusi: viņai bija uzticēts pienākums izvēlēties un sagatavot "Burvju flautai" trīs mazos puikas. Man palaimējās būt Pirmajam zēnam, tam ar augstāko balsi, un tā bija fantastiska pieredze – pirmo reizi būt uz lielās skatuve: tas bija ļoti, ļoti skaisti. Atceros, kā mēs gājām pašā priekšā, dziedājām, mums bija jālēkā pa gultu –

bija ļoti jauki satikties ar lielajiem māksliniekiem: pirmo reizi redzēt viņus klātienē un tuvumā, redzēt, kā viņi dzied ar visu savu ķermeni, kā tas rezonē un cik tas viss ir iespaidīgi... Tāda pasaku pasaule – kā tas ir iespējams?!"

Pēc mācībām Rīgas Doma kora skolā Annija Kristiāna Ādamsone ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur mācījusies profesores Antras Jankavas klasē, kā arī maģistra grādu Štutgartes Mūzikas un Izpildītājmākslas augstskolā (2023) profesores Ulrikes Zontāgas klasē. Prasmes papildinājusi Nellijas Miričoju, Raula Himenesa, Džuljāno Karellas, Margrētas Honigas, Klaudijas Frīdlanderes, Alises Kūtas, Džojas Mammenas, Matiasa Klinka, Tomasa Lainingera, Lisandro Abadī un citu pasniedzēju meistarklasēs.

Annija Kristiāna ir daudzpusīga māksliniece, kuras interešu lokā ir gan opera un lielformāta skaņdarbi, gan arī laicīgā, laikmetīgā un kamermūzika. Interpretējusi lomu Huihui Čenas operas "Hanss un Grēta" pasaules pirmizrādē, Belindu "Henrija Pērsela" operas "Didona un Enejs" koncertuzvedumā, Diānas lomu Marka Antuāna Šarpentjē operā "Akteons", Valtera lomu Alfredo Katalāni operā "Vallī" un Džildu Džuzepes Verdi operā "Rigoleto", Olimpiju Žaka Ofenbaha operā "Hofmaņa stāsti", Adeles lomu Johana Štrausa operetē "Sikspārnis".

Dziedātāja piedalījusies Baha, Mocarta, Pergolēzi, Šūberta, Dvoržāka, Orfa, Britena un citu komponistu lielformāta skaņdarbu atskaņojumos. Annija Kristiāna ir arī pieredzējusi kora māksliniece.

Annija Kristiāna Ādamsone  ir konkursa "Ineses Galantes talanti" (2021, 2019), Alfrēda Kalniņa jauno vokālistu konkursa (2015) un Starptautiskā jauno izpildītāju festivāla Riga Symphony (2014) laureāte. 2020. gadā ieguvusi Pētera Plakida Kamermūzikas balvu, 2021. gadā saņēmusi DAAD stipendiju. Saņēmusi "Lielo mūzikas balvu 2024" kā Gada jaunā māksliniece.

Vaicāta par savas balss īpašībām, Annija Kristiāna Ādamsone saka tā: "Varu dziedāt arī viegli liriskas lomas, kas nav dramatiskas. Par Mocarta Nakts karalieni runājot – tā sarakstīta dramatiskajai koloratūrai, bet to izpilda dažāda smaguma balsis."

Viņa neslēpj, ka balss mainās pa dienām: "Kādu dienu varu aiziet līdz trešās oktāvas gandrīz pašam galam, pietuvoties ļoti tuvu ceturtajai, bet dažkārt stabilākais ir trešās oktāvas fa. Bet dažkārt ir tiešām tādas dienas, kad skanu daudz spožāk virs tā fa! Bet tas nav paredzams.

Tāpēc piedāvāt sevi kā preci, kura spēj to vienmēr izdarīt – tas ir ļoti bīstami. Tā var nebūt katru dienu."