Ar jaunas koncertprogrammas "Tautasdziesma" pirmatskaņojumu Latvijas Radio 1. studijā svinam dziedātājas Ilonas Bageles apaļo jubileju.
Dažādu tautu dziesmu iedvesmotajā programmā, par kuru jubilāre sapņojusi jau sen, klausāmies pianista un komponista Madara Kalniņa aranžijas ukraiņu, īru, portugāļu un itāļu melodijām un, protams, Ilonai īpaši tuvās latgaļu tautasdziesmas.
Koncertprogrammā "Tautasdziesma" kopā ar jubilāri uzstājas čelliste Inga Ozola, pianists Madars Kalniņš, basists Andris Grunte un sitaminstrumentālists Artis Orubs. Koncertu vada un ar mūziķiem sarunājas muzikoloģe Liene Jakovļeva.
Ilona Bagele ir Latvijas Nacionālās operas soliste un viena no pieprasītākajām koncertmāksliniecēm Latvijā ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā. Ilona Bagele ir arī Daugavpils Universitātes asociētā profesore, kā arī Daugavpils teātra muzikālo izrāžu vokālā konsultante. 2003. gadā dziedātāja pievienojusies Latvijas Nacionālās operas solistu ansamblim. Viņas plašajā lomu sarakstā ir tādas lomas kā Mersedesa ("Karmena"), Ulrika ("Masku balle"), Aukle ("Jevgeņijs Oņegins"), Marselīna ("Figaro kāzas"), Burve ("Nāra"), Erda ("Reinas zelts"), princese Klariče ("Mīla uz trim apelsīniem"), Grāfiene ("Pīķa dāma"), Flora ("Traviata"), cūciņa Gebgeba ("Putnu opera"), Madalēna ("Rigoleto"), Marta ("Fausts"), Lūzma ("Turaidas Roze") un daudzas citas. Kā soliste piedalījusies vairākās maestro Raimonda Paula koncertprogrammās. Uzstājusies Rīgas operas festivālā, Cēsu mūzikas festivālā, Ineses Galantes starptautiskajā festivālā Summertime, lielprojekta "Rīga 2014 kultūras galvaspilsēta" pasākumos, festivālos Polijā, Baltkrievijā, Somijā, Igaunijā un citviet.
Čelliste Inga Ozola ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistare un kā labākā orķestra māksliniece saņēmusi a/s "Aldaris" Gada balvu 1999 un "Latvijas Gāzes Gada balvu Operai 2008/2009". 2018. gadā kā viena no dalībniecēm saņēmusi Lielo mūzikas balvu par piedalīšanos Gada koncertā "Dzimuši Latvijā". 2022. gadā guvusi kritiķu atzinību par čella solo spēli Belvederas un Operalia jauno vokālistu konkursos un ieguvusi Lielo Mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos, spēlējusi čella solo operdziedātāju Samsona Izjumova un Andreasa Bauera Kanabasa CD ierakstos. Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Somijā, Dānijā, Kanādā, Taivānā un Honkongā.
Pianists Madars Kalniņš profesionālo izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts koservatorijā (šobrīd - Latvijas Mūzikas akadēmija), absolvējot klavieru klasi 1989. gadā. Profesionālā maģistra grādu džeza klavierspēlē ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2011. gadā. Kopš 2003. gada strādā par pedagogu Rīgas Doma kora skolā un kopš 2009. gada - JVLMA. Pasniedz džeza klavierspēli, teoriju, aranžēšanau un kompozīciju. Kopš 1986. gada piedalījies daudzos koncertos (arī ārpus Latvijas) un skaņu ierakstos kopā ar Raimondu Raubiško, Gunāru Rozenbergu, Latvijas Radio bigbendu, Denisu Paškeviču, Niku Gothamu, Ingu Bērziņu, Ievu Kerēvicu, Ingu Pētersonu, Intaru Busuli, Raimondu Ozolu, Mirage jazz orchestra u.c.
Kontrabasists Andris Grunte (1969) ir viens no pieprasītākajiem džeza mūziķiem Latvijā – spēlē gan kontrabasu, gan elektrisko basģitāru. Viņa sadarbības partneru lokā ir teju visi Latvijas džeza mūziķi, arī daudzas tautas mūzikas grupas. Viņš darbojies Māra Briežkalna džeza kvintetā, Laura Amantova džeza kvartetā, Riga Jazz Quartet, grupās "Brāļi un māsas", "Zarbugans", daudzkārt pavadījis jaunos mūziķus konkursā Riga Jazz Stage. Nominēts mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons" kategorijā "Džeza vai fanka mūzikas albums".
Sitaminstrumentālists Artis Orubs ir ritma grupas koncertmeistars Latvijas Radio bigbendā. Kopš 2011. gada – sitaminstrumentu un ansambļu pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļā; sadarbojies ar vairāk nekā 180 dziedātājiem un grupām; piedalījies 93 albumu ierakstos Latvijā un ārpus tās robežām. Arti Orubu savā sastāvā vēlas visi: viņš ir redzēts spēlējam ar Ainaru Mielavu, Raimondu Tigulu, Kasparu Dimiteru, regulāri bez pieminētā Jura Kaukuļa kolektīva arī ar muzikālo apvienību "Raxtu raxti", duetā ar Latvijā dzīvojošo arābu izcelsmes franču kinorežisoru, čellistu un pianistu Sigu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X