11. novembrī Latvijas Radio 1. studijā valda sirsnīga patriotisma cauraustas noskaņas – Lāčplēša dienas koncertā latviešu kamermūzikas pērles interpretē trīs labi draugi un domubiedri mūzikā: dziedātāja Evija Martinsone (soprāns), pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Mārtiņš Circenis. Koncertu vada Orests Silabriedis.

 

 
 

Lāčplēša dienas koncertā goda vietā celti divi šīgada jubilāri. 2019. gads aizsākās ar komponista un diriģenta Alberta Jēruma simtgades atceri, bet aprīlī 100. jubileju svinējām starptautiski cildinātajam komponistam Tālivaldim Ķeniņam. No Jēruma pūra koncertā skanēs solodziesmas "Aicinājums" ar Veronikas Strēlertes dzeju, "Nakts" ar Kārļa Skalbes vārdiem un "Saule" ar Andreja Eglīša vārdiem, savukārt no Ķeniņa daiļrades apcirkņiem ārā celts trijdaļīgais Divertimento klarnetei un klavierēm.

Koncertprogrammas epicentrā – Paula Dambja jaundarba pasaules pirmatskaņojums, ko autors rakstījis īpaši šim koncertam.

Nopietnajā, dziļu emociju caurvītajā dziesmu ciklā ar latviešu tautasdziesmas vārdiem "Kuršu gada raksti" balsij, klarnetei un klavierēm virknēsies trīs daļas - "Ledus pilna upe tek ",  "Ziemas spēles" un  "Dvēseļu virpulis".

Vēl koncertā izskan Jāzepa Mediņa "Sapņojums", Imanta Zemzara "Balss" klarnetei, Pētera Plakida "5 vienkāršās prelūdijas", kā arī divas dziesmas no Georga Pelēča dziesmu cikla "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā", kas Evijas Martinsones, Gunta Kuzmas un Agneses Egliņas sniegumā 2018. gada koncertsezonā tika atskaņots vairākkārt un ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu kā gada jaundarbs.

Itin visi 11. novembra koncerta dalībnieki - Evija Martinsone, Mārtiņš Circenis un Agnese Egliņa - Latvijā ir ļoti mīlēti un gaidīti mākslinieki, īsti publikas mīluļi, lieliski interpreti: savu māku apliecinājuši gan kā spoži solisti, gan jūtīgi kamermūziķi.

Evija Martinsone absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Anitas Garančas klasē (2004), ieguvusi maģistra grādu opedziedāšanas specialitātē (2006). Paralēli studijām aktīvi piedalījusies Operstudijas "Figaro" iestudējumos. Papildinājusi prasmes meistarklasēs pie Margretas Honigas, Barbru Marklundas-Pētersones, Deila Fundlinga, kā arī mācījusies aktiermeistarību pie Annas Eižvertiņas un Pētera Krilova. Latvijas Nacionālajā operā debitējusi 2005. gadā Galatejas lomā, par to saņemot Teātra balvas nomināciju, kategorijā Gada debija. No 2007.gada līdz 2010. gadam bijusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālā pedagoğe.

Kopš 2007. gada Evija Martinsone ir Latvijas Nacionālās operas vadošā soliste.

2007. gadā viņa saņēmusi Paula Saksa balvu. Ieguvusi arī Latvijas Gāzes balvu, kā labākā LNO soliste 2011/12 gada sezonā. Koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs - Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Austrijā, Honkongā u.c. Kopš 2010.gada Evija Martinsone sevi izcili pieteikusi arī kamermūzikas žanrā, repertuāru papildinot ar R. Šūmaņa, F. Šūberta, E. Grīga, Ž.Sibeliusa, M. de Faljas, kā arī E. Dārziņa, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa, Alfr. Kalniņa, P. Barisona, R. Kalsona, M. Dombrovskas un J. Jančevska radīto mūziku. Viņas balss bieži dzirdama Rīgas Domā, Pētera un Jāņa baznīcās, kā arī citos Latvijas dievnamos. Evija Martinsone piedalījusies G.F.Hendeļa oratorijas "Mesija" un "Dixit Dominus", J.S.Baha "Ziemassvētku oratorijas", "Mateja pasijas", "Jāņa pasijas" un "Marka pasijas", Dž.B.Pergolēzi "Stabat Mater", L. Bokerīni "Stabat mater", kā arī V.A.Mocarta "Rekviēma", "Veni Sancte Spiritus", A.Vivaldi "Gloria", J.Haidna u.c. darbu atskaņojumos. Vēl bez lomām Latvijas Nacionālajā operā , viņa dziedājusi arī tādas lomas kā Narcisa (J.Haidna "Filemons un Bauce"), Nerīna (Ž.F.Ramo "Svētceļnieki") un Almirena (G.F.Hendeļa "Rinaldo") dažādos koncertuzvedumos.

Pianisti Agnesi Egliņu raksturo smalka skatuviskā izjūta, rotaļīga precizitāte, spēles spars un atraktivitāte.

Par izcilu darbu ansamblī Agnese Egliņa ieguvusi "Lielo mūzikas balvu 2010" un ir laureāte vairākos starptautiskos konkursos Slovākijā, Lietuvā, Somijā un Anglijā par pianistes-koncertmeistares sniegumu.

Sadarbojoties ar mūziķiem dažādos kameransambļu sastāvos, Agnese Egliņa kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem jaunās paaudzes pianistiem Latvijā. Mūziķes karjerai attīstoties, aizvien biežāk norit regulāra koncertēšana ārzemēs. Agnese Egliņa muzicējusi Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, Amerikas Savienotajās Valstīs (Ņujorkā, Vašingtonā, Klīvlendā), Igaunijā, Krievijā, Šveicē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģijā, Somijā un citviet. Pēdējā laikā pianistes koncertdzīvē aizvien aktuālāks kļūst solorepertuārs. Kā soliste uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri, sadarbojusies ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori. Kopš 2011. gada Agnese Egliņa ir laikmetīgās mūzikas trio Art-i-Shock dalībniece līdzās sitaminstrumentālistei Elīnai Endzelei un čellistei Gunai Šnē. Pirmajos piecos tā pastāvēšanas gados trio Art-i-Shock pirmatskaņojis vismaz 15 tam veltītus jaundarbus un līdzās regulāriem koncertiem Latvijā muzicējis arī Albānijā, Gibraltārā, Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā.

2017. gadā trio Art-i-Shock tika nominēts Lielajai mūzikas balvai par izcilu sniegumu kamermūzikā un bija Latvijas Radio 3 “Klasika” rezidējošais ansamblis.

Agnese Egliņa pastāvīgi koncertē ar flautisti Ditu Krenbergu, obojistu Egilu Upatnieku, fagotistu Jāni Semjonovu, klarnetistu Mārtiņu Circeni, soprāniem Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Eviju Martinsoni un Marlēnu Keini, tenoru Jāni Kurševu. Uzstājusies ar basbaritonu Egilu Siliņu, vijolniecēm Kristīni Balanas, Paulu Šūmani, Jūliju Galiču, kontrabasistu Gunāru Upatnieku. Ar vijolnieci Janu Ozoliņu 2010.gadā izveidots duets Duo Extatique. Agnese Egliņa spēlējusi kopā ar pasaules līmeņa solistiem, viņu skaitā ir klarnetisti Hens Halevi un Nikolā Balderū, obojisti Tomass Indermīle un Kristians Šmits, flautists Filips Bernolds un daudzi citi. Kā soliste un kamermūziķe Agnese Egliņa piedalījusies daudzos mūzikas festivālos. Starp tiem nosaucami Promenade Lusakā, Zambijā, Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivāls, Starptautiskais mūzikas festivāls Monpeljē, Zahara Brona vijolnieku festivāls, VII Kremerata Baltica festivāls, Maskavas Starptautiskās Kamermūzikas dienas, Liepājas 16. un 21. Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, Lied FORUM, Starptautiskais Studentu kamermūzikas festivāls Viļņā, Rudens kamermūzikas dienas, Rīgas festivāls, “Sansusī”, “Šūbertiāde”, Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”, un daudzi citi. 2015. gada septembrī organizējusi savu pirmo festivālu “Kultūras diena Aizputē”.

Mārtiņš Circenis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars kopš 2014. gada un Latvijas Nacionālās operas soloklarnetists kopš 2006. gada. LNSO spēlē kopš 2002. gada. Bijis “Rīgas kamermūziķu” un Rīgas Festivāla orķestra klarnetists. Kopš 2011. gada JVLMA lektors.

Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Mārtiņš ir starptautisku konkursu laureāts (t. sk. II vieta konkursā Concertino  Praga).

Kā solists uzstājies ar “Rīgas kamermūziķiem”, Sinfonia concertante, JVLMA studentu simfonisko orķestri un LNSO. Spēlējis Gustava Mālera jauniešu orķestrī. Piedalījies vairākos radioieskaņojumos. Dibinājis koka pūšaminstrumentu kvintetu Quintus anima.

Spēlējis kameransamblī ar pianisti Agnesi  Egliņu; 2005. gadā abi mūziķi ieguva I vietu JVLMA konkursā “Labākais studentu kameransamblis”.

Mārtiņš Circenis mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Gunāra Kļaviņa un JVLMA pie Ģirta Pāžes un sava tēva Sigurda Circeņa. 2011. gadā absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmijas maģistrantūru Fransuā Bendas klasē.

Koncerts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

-------------