14. aprīlī Latvijas Radio 3 "Klasika" sadarbībā ar citām Eiroradio dalībvalstīm klausītājiem piedāvāja tradicionālo un starptautiski tik nozīmīgo projektu – Pūpolsvētdienas koncertu tiešraides. Turklāt vienu no koncertiem šogad atkal piedāvāja Latvijas Radio.

Plkst. 18.00 tiešraidē no Latvijas Radio 1. studijas flāmu baroka meistara Jozefa Hektora Fioko opusu Lamentations du Jeudi Saint atskaņoja Riga Baroque Ensemble.

Pirmo reizi šo ciklu Latvijas publikai Riga Baroque Ensemble piedāvāja pirms gada – tas izskanēja Lūznavas muižā un mākslas muzejā "Rīgas Birža". Šogad ar LR3 "Klasika" gādību Pūpolsvētdienā to dzirdēja miljoniem klausītāju Eiropā. Koncertu vadīja Ilze Medne, un tiešraide vienlaikus skanēja arī Čehijā, Lielbritānijā, Polijā un Slovēnijā. Koncerta ieraksts vēlāk skanēs arī Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Rumānijā, Serbijā un Vācijā.

Pērn dzimušajā Riga Baroque Ensemble apvienojušies gan bijušie skolas biedri, gan kolēģi, vienā vārdā – domubiedri: vēsturiskās interpretācijas lietpratēji, kuri studējuši un dibinājuši kontaktus arī Šveicē, Vācijā, Nīderlandē un citviet pasaulē: baroka soprāns Aija Veismane-Garkeviča, baroka vijolniece Anna Naudžūne, Rēzeknes Baroka dienu dibinātāja un baroka čelliste Ilze Grudule, baroka čelliste Danuta Ločmele, teorbists Mārtiņš Garkevičs un klavesīniste Veronika Rinkule.

Pasaulē maz pazīstamā Jozefa (Žozefa) Hektora Fioko (Joseph Hector Fiocco, 1703 -1741) opuss Lamentations du Jeudi Saint ("Lamentācijas Zaļajai ceturtdienai") saistīts ar gavēņa laiku pirms Lieldienām. Tā pamatā ir Vecās Derības teksti – pravieša Jeremijas Raudu dziesmas, kurās skaudri vēstīts par postu, kas Jeruzālemi piemeklējis, kad tā novērsās no Dieva.

Cikls rakstīts soprāna balsij, diviem čelliem un basso continuo. Baroka čella piesātinātais, samtainais un reizē žēlabainais tembrs īpaši paspilgtina lamentāciju nopūtas. Fioko izmanto instrumentālā sastāva samazināšanas principu: kompozīcijā atkāpjas soprāna balss, tad abi pavadošie čelli, atstājot spēlējam tikai basso continuo, tā simbolizējot Kristus aiziešanu.

Baroka laikā šīs lamentācijas tika atskaņotas Klusās nedēļas trešdienā, ceturtdienā, piektdienā un arī sestdienā. "Saskaņā ar tradīciju to atskaņošanas laikā baznīcā valdīja tumsa – tika iedegtas vien piecpadsmit sveces. Vienpadsmit no tām simbolizēja Jēzus mācekļus, trīs – pašu Jēzu un Mariju, bet viena svece simbolizēja cerību, tāpēc tā nopūsta netika: lamentāciju beigās to ielika lukturī, lai neļautu publikai redzēt tās gaismu, bet Lieldienās to izņēma ārā. Tā turpināja degt un deva gaismu augšāmcelšanās būtībai," atklāj Ilze Grudule. "Jeremijas Raudu dziesmu teksti ir ļoti spēcīgi, bildes, kas tos ilustrē – šaušalīgas. Ir jāieiet sevī, lai tos labāk saprastu. Tas ir aicinājums ieklausīties dvēseles tālākajos nostūros un aizdomāties par to, ka, neskatoties uz visām apkārt valdošajām šausmām, ikvienā no mums kāda daļa saglabājas nemainīga – aizvien paliek kāda cerība jeb svece, kas netiek nopūsta."