Nesen pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas, tūlīt gaidāma vasara – ko šajā laikā lasīt? Kas palicis balvu neievērots? Ar saviem ieteikumiem un refleksiju par šobrīd aktuālajām parādībām literatūras ainavā raidījumā dalās rakstnieks, viens no balvas žūrijas locekļiem Vilis Kasims, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Andrejs Vīksna un dzejniece, žurnāla “Strāva” redaktore Elvīra Bloma. Sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.

Henriks Eliass Zēgners: Lūdzu studijas viesiem pēc trim ieteikumiem grāmatām, ko lasīt šajā vasarā!

Vilis Kasims: Man laikam ir galvenā doma par to, kurš no mums pirmais ieteiks Svena Kuzmina “Brīvībeni” no pagājušā gada grāmatām. No pagājušā gada ražas tas ir drošākais ieteikums. Nav tā, ka patiks pilnīgi visiem, bet vasarai, man šķiet, ļoti labi piemērota lasāmviela. Cerams, biežāk tiks pieminēta arī Mika Koljera grāmata “Stārks”, kas arī iznāca pagājušgad. Tas ir ļoti atmosfērisks ceļojums gadsimtus senākā Latvijas pagātnē, muižas dzīvē, ar humoru, kas Mikam raksturīgs, bet arī tiešām interesanti savīts stāstījums sižetiskā ziņā. Vēl viens variants, kas ienāca prātā - Pētera Sautera “Neliec mani mierā”, kas varbūt nav klasiska vasaras lasāmviela. Tur ir daudz dzeršanas, daudz seksa, daudz visa kā, bet domāju, ka,

ja vasaras lasāmviela ir tāda, kas neliekas kā darbs, tad šī būs tieši laikā.

Andrejs Vīksna: Gribētos jautāt - kas ir klasiska vasaras lasāmviela? Es arī par to domāju, domāju, domāju, bet tad pie mums šodien birojā parakstīt līgumu ienāca tulkotāja Māra Poļakova, kura teica, ka pavisam drīz, vēl maijā, “Latvijas medijos” iznāks jaunā ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabuško grāmata, kuru vēl neesmu lasījis, bet domāju, ka to jau varu ieteikt, jo Māras tulkojumiem var uzticēties un Zabuško ir jau pazīstama ar divām citām grāmatām, kas latviski jau iznākušas. Māra brīdināja, ka šajā grāmatā pirmais teikums sākoties pirmajā lapā un beidzoties trešajā lapā.

Domāju, ka vasaras grāmatām ir jābūt mazliet piņķerīgām un sarežģītām,

tā kā tas ir ļoti atbilstoši. Otra varbūt izklausīsies pēc reklāmas, bet es patiesi ticu, ka Elizabetes Lukšo-Ražinskas stāstu krājums “Netīro matu diena” ir pelnījis būt vasaras lasāmo grāmatu sarakstā, jo tas ir šķietami viegls un vasarīgs, un plāns, bet, ja to lasa lēni, tas atstāj pamatīgus nospiedumus. Trešais, lai būtu ne tikai proza, es ieteiktu Katrīnas Rudzītes dzejas krājumu “Dažas piezīmes par ķermeni”, kas ir ass un dusmīgs dzejas tekstu krājums.

Mums trūkst asu un dusmīgu tekstu, tāpēc tas ir jālasa.

Elvīra Bloma: Izskanēja ļoti daudz prozas, tāpēc man, protams, gribētos uzsvērt, ka pēdējā laikā ir iznākušas vairākas tiešām spēcīgas dzejas grāmatas, kurām būtu vērts pievērst uzmanību. Līvas Martas Rozes “Struktūra” un Sintijas Sudmales “Uz manas mēles” pilnīgi noteikti ir uzmanības vērtas. Kā trešo gribēju minēt Katrīnas Rudzītes grāmatu. No daudziem cilvēkiem esmu dzirdējusi, ka viņi to izlasījuši vienā piegājienā, vienā vakarā. Es tieši tāpat, kas īstenībā nenotiek bieži, jo dzeju es parasti lasu ļoti lēni. Kā trešo nosaukšu grāmatu, ko pati mēģinu dabūt, lai izlasītu, jo grāmatnīcā tā bija ļoti dārga - Dena Dimiņa tulkotā “Nemiera grāmata”. Es ļoti uzticos Dena gaumei, un es zinu, ka tas noteikti ir kaut kas lasīšanas vērts.