Esiet sveicināti skaistajos svētkos – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā! Šo stundu "Klasika" velta tiem mūsu līdzcilvēkiem, kuri saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem pelnījuši šā gada 4. maijā saņemt augstākos Latvijas valsts apbalvojumus.

No sirds suminot visdažādāko jomu pārstāvjus, vārdā sauksim un muzikālām vītnēm vīsim tos, kuri, darbodamies kultūras, mākslas un izglītības jomā, bagātina mūsu ikdienu ar sava nemitīgi pilnveidotā talanta un radošuma pārsteidzošajiem rezultātiem. Un tie ir gan starptautisku prestižu iekarojušie un tālu pasaulē Latvijas vārdu nesošie, gan šeit pat Latvijai godam kalpojušie pašaizliedzīgā un profesionāli augstvērtīgā mākslas, mūzikas, literatūras un kultūrizglītības darbā.

* Un šie pirmie muzikālie sveicieni būs arī pašu sarūpēti. Par izcilu radošo darbu un būtisku ieguldījumu Latvijas kultūrā un Latvijas tēla veidošanā par Triju zvaigžņu ordeņa komandieriem iecelti Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmas "Straume" režisors, scenārija un mūzikas autors Gints Zilbalodis, mūzikas līdzautors, komponists Rihards Zaļupe, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža. Lai turpinās "Straumes" panākumu plūsma un rod piepildījumu jaunas idejas! Viņus sveicam ar fragmentu no "Straumes" skaņuceliņa.

* Svētku koncerta turpinājumā suminām jauniecelto Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku – rakstnieku, dzejnieku un tulkotāju Viktoru Kalniņu (Viku). Par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā un latviešu literatūrā apbalvoto vārda meistaru šajās dienās iztaujājis Dāvis Eņģelis, un turpmākajā sarunas epizodē – par klasisku gadījumu līdz ar muzikālo ilustrāciju – Imanta Kalniņa dziesmā "Apliecinājums" Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā.

* Par izcilu ieguldījumu laikmetīgās mākslas attīstībā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē Triju zvaigžņu ordeņa virsnieka godā iecelts mākslinieks Imants Tillers. Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienas gadā bijām liecinieki ievērojamā Austrālijas latviešu mākslinieka vērienīgajai personālizstādei "Ceļojums uz nekurieni". Kopš tā laika līdz šai dienai Imanta Tillera darbi bijuši izstādīti daudzviet, šopavasar ekspozīcijā ar nosaukumu Metaphizical Jorney  ("Metafiziskais ceļojums") – vienā no Tasmānijas lielākās pilsētas Hobārtas galerijām. Ar ko šī izstāde bija svarīga pašam māksliniekam, varam uzzināt no video viņa mājaslapā.  Mākslinieka sacīto latviskos Dāvis Eņģelis, bet muzikālajā sveicienā skanēs Imanta Zemzara klavierdarbs "Baltās naktis" pianista Reiņa Zariņa ierakstā. 

* Pārraides turpinājumā sveicam Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri – muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" direktori, Rīgas Tehniskās universitātes docenti, arhitektūras doktori Agritu Tipāni. Ordenis piešķirts par nopelniem kultūrā, nozīmīgo ieguldījumu arhitektūras izglītībā un Latvijas arhitektūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Lai muzikālajā sveicienā skan Jūgendstila laikmetam un gadalaikam piestāvošās Johana Štrausa "Pavasara balsis" Ineses Galantes, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Imanta Rešņa sniegumā.

* Lai sirsnīgākie apsveikumi nonāk arī pie Triju zvaigžņu ordeņa kavalieres – ilggadējās Latvijas Radio ziņu dienesta redaktores Pārslas Zemītes. Lūk, kā viņu raksturojuši kolēģi: Pārsla Zemīte – leģendāra Latvijas Radio balss, izcila profesionāle un viena no spilgtākajām personībām latviešu radio žurnālistikā. Muzikālais veltījums Pārslai Zemītei – Emīla Dārziņa  "Melanholiskais valsis": ģitāras solo – Miks Akots, pie Liepājas Simfoniskā orķestra pults – diriģents Jānis Liepiņš.

* Par ilggadējo pašaizliedzīgo ieguldījumu skatuves uzbūves darbā Latvijas Nacionālajā operā un baletā – ar šādu formulējumu Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi saņems Taunis Grūbe – Latvijas Nacionālās operas un baleta Dekorāciju montāžas nodaļas vadītājs. Lai apsveikumā skan Svētceļnieku koris un fināls no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves – Operas koris un orķestris, kā arī Latvijas Radio koris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

* Turpinājumā sveicam Atzinības krusta virsnieku Aivaru Buņķi. Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas direktors, Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskā orķestra vadītājs, diriģents Aivars Buņķis šo apbalvojumu saņem par nesavtīgo mūža ieguldījumu izglītībā un kultūrā un izciliem panākumiem jauno mūziķu audzināšanā. Kamerorķestris Kremerata Baltica Fēliksa Mendelszona "Dziesmā bez vārdiem", kā arī Jāzepa Mediņa mūzikas skolas orķestris Armoniko un diriģents Normunds Dreģis – ar Johana Štrausa "Trič-trač" polku, kurā solists būs Rūdolfs Dankfelds. Un abi sveicieni simboliski, jo ieskaņojumi veikti Krimuldas baznīcā!

* Un vēlreiz šajā svētku koncertā par kultūras saiknēm, kas stiprinātas starp Latviju un Austrāliju. Par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu latvietības saglabāšanā un kopšanā un Austrālijas latviešu diasporas saišu stiprināšanā ar Latviju par Atzinības krusta virsnieku iecelts latviešu sabiedriskais un kultūras darbinieks, Sidnejas Latviešu organizāciju apvienības valdes priekšsēdis un Sidnejas Latviešu biedrības valdes priekšsēdis Jānis Čečiņš. Bet pie šī oficiālā uzskaitījuma vēl minams kāds fakts, proti, Jānim Čečiņam ļoti tuva ir teātra māksla, un viņa iestudētais Austrālijas latviešu teātra trupas muzikālais uzvedums "Kabarē de Rīga" 2019. gada vasarā apceļoja teju visu Latviju.  Muzikālajā sveicienā – Artura Maskata muzikālā izrāde "Hotelis Atlantīda" Latvijas Radio kora, pianista Alda Liepiņa un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā.

* Par ilggadējo radošo ieguldījumu latviešu tradicionālās mūzikas un kultūras popularizēšanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē ar iecelšanu Atzinības krusta virsnieka kārtā sveicam bungu un dūdu mūzikas grupas "Auļi" vadītāju, mūziķi Kasparu Bārbalu, kā arī Atzinības krusta virsnieci, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā, Kultūras un mākslu institūta vadītāju, profesori Andu Laķi. Augstais apbalvojums viņai piešķirts par nopelniem augstākās izglītības, kultūras un zinātniskajā darbā un nozīmīgo ieguldījumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma pētniecībā un popularizēšanā. Šī svētku koncerta noslēgumā lai esam kopā ar Lolitas Ritmanis mūziku no filmas "Dvēseļu putenis" – skanēs arī Andas Laķes domas no 4. maija rīta sarunas "Klasikā". Dzied Rīgas kamerkoris Ave Sol un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "SŌLA", spēlē Orķestris "Rīga" diriģenta Valda Butāna vadībā, bet pēc tam kopā ar Orķestri "Rīga" Valda Butāna vadībā muzicēs grupa "Auļi"  Mārtiņa Miļevska "Saules dejā".